| (no subject) |
|---|
Negribot neko iebilst pret to, ka arī partneri mēdz gadīties uz mūžu, vienlaikus nesaprotu "bērni nāk un iet". Vai tad ir iespējama (kaut vai teorētiski) situācija, ka bērns pārstāj būt tavs bērns? Pat tad, ja viņš dzīvo Aļaskā vai Ugunszemē un jūsu kontakti, ieskaitot e-pastus un telefona sarunas, nav biežāki kā reizi gadā - vai tiešām pastāv iespēja, ka viņu laime un labklājība tev kļūst vienaldzīga?
Esmu dzirdējusi par visādām baisām situācijām ar lāstu izkliegšanu un deklarēšanu: "Man nav vairs dēla/meitas/mātes/tēva!", taču tie man arvien likušies perversi izņēmuma gadījumi, pārāk niecīgs daudzums, lai vispār būtu pieminēšanas vērts. |
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}