Jun. 19th, 2008 @ 11:38 am (no subject)
About this Entry
Šito es pagaidām vēl mūsu nācijas psiholoģijā neesmu sapratusi - kas liek automātiski izvēlēties zaudētāja/upura aizstāvja lomu? Nespēja sevi identificēt ar uzvarētāju, toties lieliski zināms, ko nozīmē zaudēt? Izdzīvo, kas pielāgojas? Ja reiz kļūdījās, značit mūsējais, savējais - tikai cilvēks?

Jā, es par Kastēna/Jolkinas stāstu. Man jau arī droši vien ir selektīva uztvere, bet pārsvarā es redzu komentārus: "Kā tā var, tas nav žurnālista cienīgi, nabaga Kastēns, katru vīrieti var pavedināt, u.t.t" Patīkams izņēmums - ārzemē dzimušais un augušais (audzinātais) Streips.
Jun. 19th, 2008 @ 10:19 pm (no subject)
About this Entry
S&C filmā man vissimpātiskākais likās Šarlotes tēls - viņas bezgalīgais optimisms un attiecīgi no dzīves saņemtie bonusi.

Labs noslēgums ar seksa skandālu piepildītai dienai - filma joprojām pilnā lielajā zālē. Mēs beidzot kvalificējamies kārtīgai valstij - mums ir savs iekšējais skesa skandāls. Kādreizējās viena politiķa dēkas Ņujorkā (vai Vācijā??) nobāl vienā setā.

oi, atcerējos vēl vienu domeli skandāla sakarā - cik gan tērētam (gribošam un maz domājošam) jābūt vecim (turklāt augstā amatā iebīdītam), lai noticētu, ka mūsdienu laikmetā, kad visiem visi numuri ir sarakstīti mobilajā, ir iespējams kļūdaini aizsūtīt šāda satura īsziņu svešam numuram???