Jun. 19th, 2008 @ 11:38 am (no subject) |
---|
Šito es pagaidām vēl mūsu nācijas psiholoģijā neesmu sapratusi - kas liek automātiski izvēlēties zaudētāja/upura aizstāvja lomu? Nespēja sevi identificēt ar uzvarētāju, toties lieliski zināms, ko nozīmē zaudēt? Izdzīvo, kas pielāgojas? Ja reiz kļūdījās, značit mūsējais, savējais - tikai cilvēks?
Jā, es par Kastēna/Jolkinas stāstu. Man jau arī droši vien ir selektīva uztvere, bet pārsvarā es redzu komentārus: "Kā tā var, tas nav žurnālista cienīgi, nabaga Kastēns, katru vīrieti var pavedināt, u.t.t" Patīkams izņēmums - ārzemē dzimušais un augušais (audzinātais) Streips. |