|
|
LiveJournal for tas puc.
|
||||||||||
| Tuesday, June 10th, 2003 |
|
||
| Veltot šo vakaru pastaigai pa veikaliem, pēkšņi rezumēju, ka laikam takš esmu veca palikusēs, jo katru reizi, kad iegāju apģērbu nodaļā ar virsuzrakstu "jauniešiem" secināju, ka šamos izstrādājumus es uz savas miesas nu galīgi nevēlos redzēt..... Gandrīz vai skumji sametās.... | ||
|
|
| Monday, June 9th, 2003 |
|
||||
| Laps...... Mans smaida..... :) | ||||
|
|
|
||
| Apciemoju bijušos kolēģīšus. Patīkami pasēdējām, papļāpājām. Tas laikam ir tas, kā man nedaudz pietrūkst patreizējā darbā. Starp citu, pat direktore, par spīti savam autoritārajam vadības stilam, atzina, ka manis pietrūkstot. Sīkums, bet patīkami....:) | ||
|
|
|
||||
| Mjā, Sent-Ekziperī ir "debesu aprakstītājs" gandrīz tikpat lielā mērā kā Konrads "ūdeņu apdzejotājs".... | ||||
|
|
| Sunday, June 8th, 2003 |
|
||
|
Kārtējo reizi no jauna pārliecinājos, ka haikās slēpjas tas Miers, kurš atrodams: 1) vasaras vakarā pie jūras, kad vējš pierimis, bet smiltīs vēl esošais siltums jau sevī glabā dienas pagājības dvesmu; 2) pielijušu ceriņu smaržā ļoti agrā rītā, kad pilsēta vēl nav pamodusies jaunai dienai; 3) stindzinošā ziemas naktī, piebērtā pārāk tālām un aukstām zvaigznēm, kad šķiet, ka elpa gaisā sastingst un nokrīt pie kājām mirusi.... Un varbūt vēl aizmiguša bērna siltajā elpā.... Vai man nav taisnība...? "Mūsu pasaule! Arī tauriņu dzīve Steigas pilna." "Dvēseles rudens. Mēness ir nevainojams - Un tomēr..." "Sniega rīts. Visur koka tupeles Atstāj zīmes "divi."" "Slapjš sniegs krīt. Neizmērojama, bezgalīga Vientulība." "Klusums. Krītot saskaras ziedlapas Tikko dzirdami." |
||
|
|
|
||
| Uztaisījām "ģimenes" (t.b. ar mamsu) pārgājienu uz Brīvdabas muzeju, kur jau otro dienu paralēli citām aktivitātēm brīvā dabā (pastaigām, alus dzeršanai, un desu ēšanai) notika arī gadskārtējais gadatirgus. Un līdzās plaši pārstāvētajām māla pīlītēm u.c. ražojumiem un linu sedziņām, ieraudzīju arī kādu fantastisku lietiņu kurai gan pagaidām nebūtu pielietojuma (:)), bet totiesu man dikti iepatikās - koka šūpuli. Šamais veidojums bij` patiesas sajūsmas vērts gan savas funkcionālās, gan vizuālās, gan pat cenas dēļ. Atlika tikai nopriecāties, ka dotā momentā nebij` tādas naudiņas, citādi vēl nopirktu... un ko tad.....? :)) | ||
|
|
|
||
|
Vakar pabiju t.s. Vīnu festivālā "Konventa Sētā". Mja, sen nebij` redzēts skats, ka solīdi un prātīgi (nu pieņemu, ka prātīgi) ļautiņi šitā "apdegustētos". Patiesībā visā šamā pasākumā pietrūka kaut kāda "odziņa". Sanāca tikai tāda bezjēga degustēšana, kas, pateicoties siltajai saulītei, kā jau minēju dažam labam beidzās ar problēmu noturēties vertikāli. Prasījās pēc kaut kā vairāk.... nu nezinu.... varbūt kādas viktorīnas, varbūt pēc mēģinājuma drosmīgākajiem atpazīt kādu vīna šķirni, varbūt pēc kāda zinošāka padoma, kāpēc izvēlēties to vai šo vīna šķirni.... Akmentiņš organizētāju dārziņā.... |
||
|
|
| Saturday, June 7th, 2003 |
|
||
| Ech, velns, atkal pēc mīļuma sailgājos. Un šitā periodiski............ Nu cik ilgi var izturēt? :) | ||
|
|
|
||
|
Kā vienmēr skumji ja nebūtībā aiziet savējais zvērelis.... Šoreiz varbūt mazāk, jo tā teikt - vecums ir un paliek vecums, bet tomēr.... Un uzreiz arī vesela emociju gūzma par manu melno, neganto (nu jau nelaikā viņsaulē aizgājušo) runčeli atnāca atmiņā....... Un man pilnīgi vienalga, vai kādam ir skaidrs, kāpēc man sāp tāda murčuka netaisnīgā nāve (nu ja nāvi vispār var uzskatīt par netaisnu), vai arī es palieku sēžam ar savu mazo sāpīti divatā........... |
||
|
|
|
||
| Bzuk... nu kāpēc man vēl arī šodien pusi dienas jāstrādā??? Paskatoties pa logu tā šķiet gatavā apgrēcība... Eh, haltūra, haltūra........ | ||
|
|
| Friday, June 6th, 2003 |
|
||
|
Nevaru/neprotu komentēt Borhesu... viņa valodas plūdumu, krāsainību.... varu tikai pavisam nedaudz un klusiņām sajūsmināties.... "Esmu vienīgais cilvēks virs Zemes un varbūt nav nedz Zemes, nedz cilvēka. Varbūt kāds dievs mani māna. Varbūt kāds dievs mani nolādējis ar laiku, šo ilgo ilūziju. Esmu izsapņojis mēnesi un savas acis, kas to skata. Esmu izsapņojis vakaru un pirmās dienas rītu. Esmu izsapņojis Kartāgu un leģionus, kas Kartāgu izpostīja. Esmu izsapņojis Lukānu. Esmu izsapņojis Golgatas kalnu un Romas krustus. Esmu izsapņojis ģeometriju. Esmu izsapņojis punktu, līniju, plakni un apjomu. Esmu izsapņojis dzelteno, sarkano un zilo. Esmu izsapņojis globusus un karaļvalstis un sēras rītausmā. Esmu izsapņojis neizsakāmas ciešanas. Esmu izsapņojis šaubas un pārliecību. Esmu izsapņojis vakardienu, Bet varbūt man vakardienas nav bijis, varbūt es neesmu dzimis. Kas zina - es sapņoju, ka esmu sapņojis." |
||
|
|
|
||
| Šlangājos pa māju un izbaudu divējādas sajūtas - vientulības brīvību un kripatiņu īgnas neapmierinātības, ka man viņa ir (varbūt doza par lielu?)... Mīļums izbauda jūras smaržu un ziedošus ceriņus (eh....), kamēr es te pie atvērta loga blenžu uz spītīgajiem jasmīniem, kas nepagalam negrib plaukt (un neplauks ar tik drīz, zinu jau tos sušķus) un bakstos ap inetu. Un sliktākais, ka pati lāga nezinu, kāpēc bakstos? Varētu takš kaut ko palasīt (i Ormesons šķielē manā virzienā, i Rušdi uzprasās...), bet kaut kā nevaru pieķerties... | ||
|
|
|
||
|
Beidzot izpildīju mazu parādiņu savai literārajai izglītībai:) - izlasīju "Divpadsmit krēslus". No vienas puses - varēja jau ar` nelasīt, bet no otras.... Sasodīti laps bij, piem., šitas: "Gaitenī notika nikna cīņa ar ugunsslāpētāju. Pēdīgi cilvēka ģēnijs uzvarēja, un ugunsslāpētājs, Pašas Emiljeviča dzelžaino kāju samīdīts, izlaida pēdējo vājo strūklu un apklusa uz visiem laikiem." Jebšu klasiskais: "Viljama Šekspīra lietotais vārdu krājums pēc pētnieku aprēķiniem sasniedz apmēram 12 000 vārdu. Nēģera vārdu krājumā no kanibālu cilts Mumbo-Jumbo ir 300 vārdu. Elločka Ščukina viegli un brīvi iztika ar trīsdesmit vārdiem." Būtu pavairāk laika un arīdzan maza kripatiņa uzņēmības, izlasītu 2x oriģinālā.... :) |
||
|
|
| Friday, May 30th, 2003 |
|
||
| Vakar palasīju rakstu par M.Santu un palika kaut kā skumji. Un žēl. Tai cilvēkā ir milzīga vientulība (kaut arī viņš šobrīd nav viens). Un, diemžēl, tā ir pārāka par mīlestību...... Nolemtība? Nezinu. Varbūt... | ||
|
|
| Wednesday, May 28th, 2003 |
|
||
|
Pārāk ātri viss paiet, nozied, pazūd, izplēn. Nepagūstu. Nepagūstu paskatīties tikko dīgt sākušā zālītē, ziedošās ābelēs, superzilās debesīs.... Ievas uzziedēja un pāris vakarus viss smaržoja, smaržoja, smaržoja...... Līdz reibumam. Un... noziedēja. Tagad ceriņi.... Vai es paspēšu ieskatīties ceriņos? |
||
|
|