|
|
LiveJournal for tas puc.
|
||||||||||
| Monday, November 3rd, 2003 |
|
||
| Čehova "Kaija" KDT... Nudien nesaprotu, kāpēc kritiķi šo izrādi tādā vienprātībā noķengāja... Pārdomāts režisora darbs, laba aktieru spēle (Ņinas un Mašas lomas atveidotājas u.c.) un ne miņas no garlaicības, izstieptības u.c. izrādei adresētajiem pārmetumiem (jā, starp citu, tieši tādēļ gāju skatīties ar tādām kā mazām bažām, jo tas, ka labu dramaturģijas materiālu viegli var padarīt nebaudāmu ar` ir fakts). Un nācu pie vēl viena secinājuma: tā kā Daile un Nacionālais teātris vairs maz ko svaigu un saistošu ir spējīgi piedāvāt, turpmāk biežāk ielūkošos Krievu Drāmas teātra afišās... | ||
|
|
| Sunday, October 26th, 2003 |
|
||
| Sniegs... Maz sniega... Maz slapja sniega uz vēl joprojām lapotām ābelēm... Gribu vairāk... Gribu tā, lai visa zeme un visas ābeles ir baltas, baltas, baltas... Un tad es sākšu ļoti gaidīt Ziemassvētkus... Šogad es īpaši gaidīšu Ziemassvētkus... | ||
|
|
| Sunday, October 19th, 2003 |
|
||
|
Šodien: Arditi stīgu kvartets "Jaunās mūzikas festivāla" ietvaros. Garām... Lieku reizi pārliecinājos, ka tā nav mana mūzika... Skumji, ka tik izcili virtuozi šoreiz nespēja sniegt man ne mazāko gandarījumu... |
||
|
|
| Monday, October 13th, 2003 |
|
||
| Neizlasītās grāmatas krājas skumjā kaudzē un padara mani mazliet traku....... Kā lai izstiepj dienu vēl par 24h garāku? | ||
|
|
| Tuesday, September 30th, 2003 |
|
||
|
Kā gan var dot rokās bērniem un sievietēm grāmatu, kas satur šādu pazemojošu frāzi: ”…netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva, un katrai sievai savs vīrs… labāk iedoties laulībā, nekā kaist kārībā”? (1.Korint. 7:1,9) Un vai drīkst būt par kristieti, ja ar jēdzienu immaculata conceptio (neaptraipītā ieņemšana) pat cilvēka izcelšanās ir padarīta kristīga, tas ir, netīra?... F.Nīče "Antikrists" |
||
|
|
|
||
|
- eeeee, kāpsītis..... - vai āpša un kāmīša krustojums? |
||
|
|
| Tuesday, September 23rd, 2003 |
|
||
|
- Vai tu vēl aizvien domā rakstīt to diplomdarbu par Ziedoni? - Nezinu. Varbūt... - Raksti ātri. Es viņu šodien uz ielas redzēju... |
||
|
|
| Monday, September 15th, 2003 |
|
||
|
Kā izrādās, brīnišķīgas brīvdienas var pavadīt tepat mūsu kaimiņvalstī Lietuvā... Bijām nelielā ekskursijā uz Klaipēdu, Nidu un Smiltini... Izgājām Raganu taku (nedaudz atgādināja Tērveti, tikai skulptūru skaits nesalīdzināmi lielāks un interesantāks), pabijām Dzintara galerijā (vienā dzintara gabalā bija pat uz mūžīgiem laikiem ielipis aizvēsturisks reptilītis), Jūras muzejā (komiski pingvīniņi un fantastiski koraļļi) un superīgā delfīnu un ronīšu "šovā" Smiltines delfinārijā pēc kura es vienkārši samīlējos delfīnos... Kuršu kāpa gan uzdzina skumjas: tāda milzīga, tukša un vientuļa... Toties Baltijas jūras piekraste tai pusē ir apaudzēta ar īpašu priežu sugu, kas atgādina milzīgu viršu čemurus... Tāda īpatnēja, necaurejama biežņa... Vispār mazliet pārsteidza (pozitīvi) sakoptība un tas, ka Lietuvā (vismaz tai nelielajā daļiņā kur pabijām) ir salīdzinoši daudz jaunceltu, labu māju... |
||
|
|
| Wednesday, September 10th, 2003 |
|
||||
| Visā šajā pašnāvību (un pašnāvnieku) tēmu aplūkojumā, kas patlaban populāras daudziem cibas "iemītniekiem", jūtos gandrīz nepieklājīgi laimīga un galīgi bez vēlmes padarīt sev galu.... | ||||
|
|
| Sunday, September 7th, 2003 |
|
||
| Šorīt jau otro reizi pēdējā pusgada laikā deg šķūnīši (apmēram 30-50 m attālumā no mūsmājas žoga) un tas jau ir vairāk nekā dīvaini. Man jau ir radušās smagas aizdomas, ka kāds tos nabaga šķūnīšus grib vienkārši nosvēpēt, lai iegūtu savā īpašumā turienes zemes gabalu, bet pie mums, kā jau parasti gadījumā, kurš attiecas uz turīgo interesēm, pierādīt tāpat nekad neko nav iespējams... | ||
|
|
| Sunday, August 31st, 2003 |
|
||
|
Šovakar Krēmers... Nez kāpēc vislabākās šķita tieši piedevas (kaut arī Brandenburgas koncerta 1.daļa bija izbaudāma par spīti lietus lāšu stiprajai šalkoņai (vai arī tieši tāpēc...?)). Ak jā, un arī Kančeli skaņdarbs, kurš nevilšu atsauca atmiņā kādu pirms daudziem gadiem dzirdēt darbu romu ansambļa izpildījumā... |
||
|
|
| Friday, August 29th, 2003 |
|
||
| Mūsu hipernekaunīgie RD "iemītnieki" vakar, redz, sastrīdējās - kuram braukt komandējumā (bez šaubām ne jau par savu mazo aldziņu) uz Ķīnu "tautu draudzības stiprināšanai" (akurāt kā padlaikos, kad tika stiprināta tautu draudzība). Počienes k-dze bija acīmredzami aizskarta, ka viņa, lūk, kā sievieškārtas būtne tiekot atstumta malā un aizvainota savās estētiskajās jūtās, jo mode, redz, esot sieviešu lauciņš. Man domāt, ka lielākā daļa modes diktētāju ir homoseksuāli orientēti vīrieši, bet nu tas tā... | ||
|
|
| Thursday, August 21st, 2003 |
|
||
| Ak jā, un šovakar gadījās pabūt pilnīgi jauna mākslas salona, kurš, manuprāt, varētu patlaban pretendēt uz viena no labākajiem un gaumīgākajiem mākslas saloniem Rīgā nosaukumu, atklāšanas pasākumā. Līdzās Romāna Ivanova un Andreja Ameļkoviča (šis vārds gan man līdz šim bija svešs) gleznām un Ievas Krūmiņas apgleznotajiem zīda audumiem un arī viņas gobelēna, kurš mirklī raisīja asociācijas ar Kamī priekšpēdējā tulkotā darba noformējumu, patīkami sasaucās Initas Ēmanes (šķiet pavisam jaunas mākslinieces) stikla izstrādājumi. Kaut arī stikls mani sajūsmina diezgan reti, tomēr viens no viņas darbiem manī izraisīja savtīgu un mazisku vēlmīti - to nolaupīt (jo diez vai varētu nopirkt...). Kaut kas šai veidojumā bij tāds... nu tāds īpašs... | ||
|
|
|
||
|
Vakarvakars: brīnišķīgs Galantes un van Tvilerta koncerts Dzintaros. Vispirms jau Galantes izpildījumā Kačīni "Ave Maria" uznesa debesīs un kaut kur tur (starp debesīm un zemi) arī atstāja visu atlikušo vakara daļu. Es tā arī paliku vieglā neziņā: kā iespējams TĀ dziedāt. Ne tikai izpildījuma ziņā, bet arī emocionālajā. It kā dziedātu pēdējo reizi un šajā reizē būtu mūzikā jāizsaka viss, kas mūžā noticis. Van Tvilertam vislabākais bij` Piacollas skaņdarbs un brīvais ekspromts pašās koncerta beigās. Viņa slavenā variācija par Bahu kaut kā nespēja iejūsmināt. |
||
|
|
| Tuesday, August 19th, 2003 |
|
||
| Aijas Ošas grāmatas "Divatā" prezentācijas laikā, lavierējot starp populāru un mazāk populāru mākslinieku stāviem un sejām, man tuvojās kāda persona, kura, zibenīgi nomainījusi kārtējo tukšo vīna glāzi, pievērsās man un teica: "Es arī esmu mākslinieks, ziniet. Mana meita ar ..... (neatceros kuru) ir studējusi kopā. Patlaban es aizraujos ar pavisam miniatūru un necilu darbiņu radīšanu." Mans skatiens zibenīgi pārslīdēja viņa sejai, augumam (apģērbs kā jau parastam cilvēciņam) un apstājās pie kājām. Tās bija plikas. Nez kādēļ sajutos mazliet dīvaini. No vienas puses - cilvēks taču drīkst staigāt plikām kājām, bet no otras..... | ||
|
|
| Saturday, August 9th, 2003 |
|
||
|
Šodien: Nansī skolas (Galē un brāļu Domē) jūgendstila per. stikla izstrādājumi. Filigrāni un brīnišķīgi... Maigums, saudzība un skaistums vienuviet... Un kaķu izstāde vēl arī piedevām..... Vienkārši - jauka diena... |
||
|
|
| Thursday, August 7th, 2003 |
|
||||
|
"Vairākās Rīgas maksas sabiedriskajās tualetēs pat pēc uzstājīga pieprasījuma netiek izsniegtas nekādi apliecinoši dokumenti par naudas saņemšanu. Tas ir pretrunā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdoto rīkojumu, un pēdējā laikā vairāku tualešu īpašnieki jau ir sodīti par kvīšu neizrakstīšanu." Laikraksts "Diena" |
||||
|
|
|
||
| Pirms brītiņa pa radio padzirdēju vecu, labu Baušķenieka dziesmuku. Un kaut kā viegla nostaļģija + savāda laimes apjausma pēkšņi uzmācās.... | ||
|
|
| Monday, August 4th, 2003 |
|
||
| Ciest nevaru, kad firmā citi sataisa sūdus, bet beigās pataisa kādu trešo (un šoreiz tā esmu es) par vainīgo. Iznāk tā - bezvainīgs vainīgais. Vai kodekss to pieļauj? | ||
|
|
| Thursday, July 31st, 2003 |
|
||
| Šorīt novēroju visai kolorītu tantuku (cienījamā vecumā), kurš klasiski puķainā (ar rozītēm) parķa naktskreklā naski čāpoja pa Tērbatas ielu pēc brokastpiena.... | ||
|
|
| Friday, July 25th, 2003 |
|
||
|
Bzuk! Opermūzikas svētki..... : 1) nesamērīgi dārgas biļetes; 2) "Toska" sākas 21.30. A atpakaļ ta kā??? Nu nav pagaidām četrriteņu braucamais, nav (pat div- un trīs- riteņu nav).... Vilšanās sajūta.... |
||
|
|
|
||
| Nesaprotu visu šamo sviestu: saulē pārkārsušo Repši ar viņa taupīšanas māniju, pamperu-Baštiku un galu galā Rīgas Domes tūkstošus vērtos koka grābekļus un Lieldienolas..... | ||
|
|
| Wednesday, July 23rd, 2003 |
|
||
| URRRĀĀĀĀĀ!!! Esmu "iekšā" KA maģistros!! Un vēl budžetā!! Kāda bauda ieraudzīt to trekno svītru novilktu ZEM sava vārdiņa....:) Vsjo - darba diena šodien beigusies! Es vienkārši vairs nevaru pastrādāt. | ||
|
|
|
||
|
Sasodīc!! Ko iesākt ar iekaisušu zobu, kurš sāp un sāp, un sāp... un negrib pāriet, un izrakstītās antibiotikas arī negrib līdzēt.... a uzreiz ļaut lai ar stangām metas tam nabagam virsū ar` žēl.... Laikam šodien vienkārši nav mana diena.....:( |
||
|
|
| Tuesday, July 22nd, 2003 |
|
||
|
Pabiju vienā nelielā personālizstādes atklāšanā un izbaudīju sen nebijušas izjūtas: vienpatību lielā, tukšā, patiešām labu gleznu pilnā zālē (galerijas trešajā stāvā). Radās vēlme ar to vīna glāzi rokās nosēsties zāles vidū un tā sēdēt ilgi, ilgi (diemžēl nesadrošinājos - gaiša kleita u.c. sīkumi). Aiz loga Rīga (pats, pats centrs) likās tik tāls un netverams, it kā tā būtu pavisam cita pasaule, ne šī, kurā dzīvojam/pastāvam/eksistējam... Ak, jā, un arī gobelēni (galvenie šī pasākuma vaininieki) bija tik trausli un gaiši, un .... ievainojami.... Brīnišķīgas muļķīgajam maizesdarbam nolaupītas stundas.... |
||
|
|
| Sunday, July 20th, 2003 |
|
||
|
Vakar vienai no manām draudzenēm bija kāzas. Nu tādas klasiskas: ar baznīcu, kāzu svinībām lauku mājā + vēl visas klasiskās kāzu "izdarības". Un tā visa rezultātā i man radās pāris rezumējumu: 1) nevēlos laulāties baznīcā. Kaut kā ļoti attālināti no realitātes visas tās baznīctēvu runas par ieiešanu jaunā kārtā, jaunajiem pienākumiem utt. u.tjpr. (it īpaši, ja pāris gadi jau kopā nodzīvoti). Gandrīz vai no sērijas: tagad tu, līgava, noliec savu vainadziņu (pārnestā nozīmē). Nez, cik pavisam ir to līgavu, kuras laulājas baznīcā un arī tikai kāzu naktī "noliek vainadziņu". Domāju, ka lielākā daļa (un arī es, protams) vienkārši nav pelnījuši laulāties baznīcā (tikai nevajag padomāt, ka mani tāpēc briesmīga nožēla māc, vai vēl kas tml.:)) 2) vispār pārgāja pēdējā vēlēšanās domāt par precēšanos, jo viss kāzās (kā tādās) ir tendēts uz to, ka tagad mūžs kopā jāpavada u.tml. Nu tur jau tā lieta! Ir, ir jāpavada (ja reiz precies). Bet man tā sajūta, ka kaut kas šamā dzīvē reiz nu ir uz mūžu kaut kur pamatīgi pačibējusi jau pirms padaudz gadiņiem. Un ko ta` tagad darīt? Nu laikam jau neko īpašu...:) Bet vispār viņiem viss bija jauki, vienkārši un sirsnīgi... :) |
||
|
|
| Friday, July 18th, 2003 |
|
||
| Nē, tas nu gan ir smieklīgi (vai varbūt patiesībā jāsaka: jdritvai....) Izrādās, slavenais izziņu birojs 118 ir iekļāvis manu mobilo tel.nr. savās izziņās, meklējot pēc manas iepriekšējās darba vietas. Āpā! Kā lai es viņus nosunīju, lai takš izvāc laukā, citādi man te vēl zvanīs (tikko jau kā piezvanīja viens potenciālais klients un tā man šamais fakst arī tapa zināms) | ||
|
|
|
||
| Tas mopšelis ar savu perepriecīgo jārēšanos sakarā ar manu atgriešanos mājās var piebiegt nervus vismaz tikpat ļoti kā mans šefs (tikai, protams, pavisam citā aspektā): lec, kož, skrāpē, pinas pa kājām utt. Kaķis nemūžam tik idiotiski neuzvestos!! | ||
|
|
|
||||
| Pirmais Repšes darbs, kuru uzskatu par mazizdevušos. Un lai viņa man nemēģina iestāstīt, ka piecpadsmitgadīgam meitēnam ir šitāds funktieris un tik laba vēstures notikumu izpratne ņemot vērā, ka meitēna dzīvesvieta ir PSRS plašā saime. Toreiz pat veči tā skaļāk iepīkstēties par kaut kādu citu vēstures interpretāciju nedrīkstēja... un neba to darīja padsmitgadīgi skuķīši... Pilnīgs blefs. Asi izjutu, ka Repšes ierastais stils (dienasgrāmata) sevi šoreiz neattaisno, jo pa visām vīlēm spraucas laukā pieaugušas sievietes (turklāt kultūrjomu pārzinošas un TAGADNĒ dzīvojošas) skatījums, vērtējums.... | ||||
|
|
| Thursday, July 10th, 2003 |
|
||
| Eh, nav man miera... Šodien iesniedzu dokumentus maģistros. Laikam taisos būt par mūžīgo studentu...:) | ||
|
|
| Monday, July 7th, 2003 |
|
||
| Kutinot: "Man patīk, ka tu tik burvīgi urkšķi." | ||
|
|
| Sunday, July 6th, 2003 |
|
||
|
Šitāds maziņš suņa lopiņš gan i spējīgs nervus pabojāt... Pielikām viņu pie siksniņas ārā, lai papriecājas par zaļo zālīti un iepazīstas ar tauriņiem, bet šamais bļauj tā it kā mēs viņu kājām spārdītu. Miers un klusums iestājas tikai kādam no mums klātesot un bužinot apaļīgo punčuku. A ko iesākt rīt? Un cik vecu kucēnu vispār patiesībā drīkst likt laukā pie siksnas? |
||
|
|
| Saturday, July 5th, 2003 |
|
||
|
- Jūs esat sešas reizes šķīries, doktor Šādes kungs, un kāpēc jūsu laulības dzīves laiks raujas arvien īsāks? - Mūžs raujas arvien īsāks. M.Frišs "Zilbārdis" |
||
|
|
|
||
|
Khmmm.... rādās, ka suns (maziņš): 1) ir baigi mīļš un jauks; 2) ir vienkārši problēma... Bet patiesībā es jau vairs nespēju iedomāties šo māju bez viņa... |
||
|
|
|
||
|
Brīnišķīgas brīvdienas..... Vesela nedēļa lauku mājā pie jūras.... Cerams, ka ar ŠO pietiks līdz pat nākamajam gadam, jo uz vēl vienu brīvu nedēļu varu pat necerēt: jauns darbs, kurā arī šī 1 nedēļa, protams, netiek apmaksāta... :( Bet tas bija tā vērts. Katru vakaru pastaigājāmies un gluži kā Mazais Princis vērojām saulrietus. Un katru vakaru saule norietēja tā pati... un tomēr cita... Nekad debesis nebija identas iepriekšējam. Tāpat kā jūra. Arī viņas rāmumam katru vakaru bij` cita elpa, smaržojoša gan pēc ūdensaļģēm, gan jūras vēja. Un pat krastā izskalotie gliemežvāki katru vakaru bij` sakrārtojušies citā rakstā. Stirna, kas dodas uz jūru padzerties, katru vakaru bij` devusies pa citu ceļu... un viņas pēdas smiltīs stāstīja, vai gājiens bijis mierīgs, vai kāds (cilvēks/dzīvnieks) tomēr traucējis viņas ikvakara (vai varbūt ikrīta) gaitās. Pat negaiss, kaut arī biedējošs sava tuvuma dēļ, bij` skaists savā baisumā... Daudzi rāmi un klusi mirkļi palikuši, ko atcerēties stresainajā ikdienā: viļņu šļaksti, meža smarža, lauku ceļa svelme, pirmā ieraudzītā sēne (bērzlape:)) un pat mirušais un krastmalā izskalotais ronītis.... |
||
|
|
| Monday, June 23rd, 2003 |
|
||
|
Spoguļi un kopošanās ir pretīgi, jo palielina cilvēku skaitu. H.L.Borhess |
||
|
|
|
||
| Eh, tas boulings gan viena forša padarīšana. Žetons tam, kurš šo spēli izfunktierēja... :) | ||
|
|
|
||
|
Šodien Jāņi. Tikai nesaprotu, kur palikusi tā brīnišķīgā sajūta, ka šajā naktī notiek kas īpašs. Tāds vārdos neizsakāms mistisks fīlings, kurā organiski iekļaujas apdziedāšanās, lēkšana pāri ugunskuram un siltākā laikā arī kāju mērcēšana ezerā vai citā "ūdenskrātuvē" (man ar to peldēšanos aukstumā tā ir kā ir:)) Vai es pati būtu šo izjūtu pazaudējusi? Varbūt tā vienkārši snauž? Šogad ļooooti gribējās autentiskus Jāņus: ne tikai ar iepriekšminētājām darbībām (tas būtu tas vienkāršākais), bet ar cilvēciņiem, kuri saprot KĀPĒC tas jādara (manas zināšanas aprobežojas ar nelielu skaitu ticējumu + t.dz. zināšanu). Bet man tā arī neizdevās sameklēt, kur tādus organizē. Reklamē jau tikai tautas kultmasu pasākumus ar neiztrūkstošu ziņģēšanu un alus dzeršanu pārmērīgos daudzumos... Vabūt atkal jāsāk dziedāt kādā folkloras kopā (kādreiz bērnībā drusciņ paniekojos)? |
||
|
|
| Saturday, June 21st, 2003 |
|
||
| Nu re, beidzot es ar` ierindojos to laimīgo (nelaimīgo/vienaldzīgo) skaitā, kuriem ir tas papīrīc par iegūtu augstāko. Arī sīkums, bet arī patīkami... :) | ||
|
|
| Thursday, June 12th, 2003 |
|
||
| Rītvakar atkal braukšu pa to ceļu (Rojas virzienā) kur pamīšus mijas krusti ar ziedošu ceriņu krūmiem... Nu jau gan laikam pēdējie būs noziedējuši, un tikai krusti mēģinās kaut ko atgādināt dzīvajiem... Bet ar katru gadu to kļūst vairāk... Un dzīvie tā arī neko nesaprot... | ||
|
|