pu4huxx -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 11., 2026

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
10:38
Ko darīt ar dzejoļiem, kas ir jauki? Kurš grib (nu drīzāk cik var) lasīt jaukus dzejoļus, navis dzejoļus, kas iesit pa seju? Pasaulē ir tik daudz jauku dzejoļu, kas ir pilnīgi aizmirstami - tā, ka tu noklausies dzejoli un uzreiz to aizmirsti. Protams, piemēram, grāmatām vienmēr ir "kodola" dzejoļi un dzejoļi, kas ir pa vidu.. un tad lasītājs lasa šos dzejoļus un gaida, kas būs kāds kodola dzejolis, īstais dzejolis, kurā tad ir tā sula. Un sula ir skaista vai skumja vai tāda, kas sit pa seju un tad iespējams lasītājs pat noliek grāmatu, lai ilgāk apdomātos un turpinātu lasīšanu pēc laika. Drošvien būtu grūti, piemēram, izlasīt grāmatu, kurā visi dzejoļi ir visintensīvākie dzejoļi pasaulē un noteikti atklāj pasauli kādā padziļinātā vai negaidītā veidā. Nav ari tā, ka jaukie dzejoļi neatklāj pasauli, un, piemēram, nav noliedzams, ka arī jaukie dzejoļi var kādam sist pa seju vai atklāt poēzijas saldsmi. Taču bieži vien cilvēki vienojas, izceļ un uzteic un atceras(!) līdzīgus sulas dzejoļus. Varbūt jaukie vienkārši tur laikmeta un aktuālo sociālo saviļņojumu vai pareizu sentimentu. Šie dzejoļi jau nav obligāti jāaizmirst, bet šķiet, tie tur zināmu īslaicīgumu... un tik daudz kas tagad ir īslaicīgs. Mīlīguma jeb "cuteness" estētika dzejā... hm??..??

(3 raksta | ir doma)

Comments:

[User Picture]
From:[info]krissodze
Date:12. Septembris 2026 - 01:17
(Link)
Kas tad īsti ir tie jaukie dzejoļi? Kā tu to definē, nesapratu? Jo pēdējā laikā man tieši sajūta, ka vairāk ir melanholiskas dzejas. Dažreiz pat trūkst laba cute dzejoļa par pasaules prieka pieredzēšanu (atslēgas vārds te gan ir - laba). Man liekas, ka šo vajag un jābīda. Tālāk gan tā "pa seju iesišana", ko minu mūsdienās vislabāk pilda sociālā dzeja, kas pēdējos gados Latvijā gājusi arī daudzumā. Laikam grūti uzrakstīt to īsto pa seju sitēju, bet noteikti gribu iedrošināt darboties arī ar jauko dzeju, ja tas ko nozīmē. :D
[User Picture]
From:[info]kvancis
Date:12. Septembris 2026 - 09:28
(Link)
Klau, bet kā ir ar t.s. jauno sirsnīgumu (new sincerity)? Vai esat kaut ko par to lasījuši? Es bieži vien domāju, ka to, kas notiek virknē jauno krājumu, visbiežāk var apzīmēt ar šiem vārdiem. Piemēram, Rībenas vai Meļķes jaunie krājumi man liek domāt par šo jauno sirsnīgumu, jo nu kopumā jaunā paaudze, manuprāt, zināmā mērā atsakās no ironijas, ir autentiskāki, ievainojamāki, tiešāki un, jā, nereti arī vienkāršāki.
[User Picture]
From:[info]pu4huxx
Date:13. Septembris 2026 - 20:19
(Link)
Jā, labs jautājums, kas ir tas, ko saprotu ar "jaukajiem" dzejoļiem... intuitīvi ar jaukumu šķeit mēģināju uztaustīt ne tik daudz strikti saturiskas vai formālas iezīmes (kā piemēram to, ka vadošais elements būtu prieka vai mīļuma uzrādīšana vai tas, ko varētu apzīmēt ar "jauno sirsnīgumu", kurā starp citu vēl joprojām saredzu auglīgu potenciālu, piemēram, tam pašam sitienam pa seju). Drīzāk iespējams tur ir kaut kādā mērā abu apvienojums (respektīvi vismaz kaut kādā formātā tam jaukumam drošvien jāparādās arī saturiski, bet iedomājos, ka tas varētu arī būt melanholosks vai dramatisks dzejolis).. Varbūt atslēga šai intuīcijai ir drīzāk "cuteness" sajūta lasītājam, kas ir ārti pārejoša un nepārtop nekādā dziļākā izjūtā par šo dzejoli vai tajā pausto pieredzi, idejām, tēliem, u.c... Tieši šis gaistošums? Iespējams runa vienkārši ir par tiem dzejoļiem, par kuriem nav skaidrs vai tie ir "labi" vai ne. Tā vietā, lai būtu skaidrs, ka dzejolie ir labs vai slikts tas izraisa tādu nelielu aww un viss... kā paskatīties uz labubu.

> Go to Top
Sviesta Ciba