|
|
|
Septembris 11., 2026
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pu4huxx | 10:38
Ko darīt ar dzejoļiem, kas ir jauki? Kurš grib (nu drīzāk cik var) lasīt jaukus dzejoļus, navis dzejoļus, kas iesit pa seju? Pasaulē ir tik daudz jauku dzejoļu, kas ir pilnīgi aizmirstami - tā, ka tu noklausies dzejoli un uzreiz to aizmirsti. Protams, piemēram, grāmatām vienmēr ir "kodola" dzejoļi un dzejoļi, kas ir pa vidu.. un tad lasītājs lasa šos dzejoļus un gaida, kas būs kāds kodola dzejolis, īstais dzejolis, kurā tad ir tā sula. Un sula ir skaista vai skumja vai tāda, kas sit pa seju un tad iespējams lasītājs pat noliek grāmatu, lai ilgāk apdomātos un turpinātu lasīšanu pēc laika. Drošvien būtu grūti, piemēram, izlasīt grāmatu, kurā visi dzejoļi ir visintensīvākie dzejoļi pasaulē un noteikti atklāj pasauli kādā padziļinātā vai negaidītā veidā. Nav ari tā, ka jaukie dzejoļi neatklāj pasauli, un, piemēram, nav noliedzams, ka arī jaukie dzejoļi var kādam sist pa seju vai atklāt poēzijas saldsmi. Taču bieži vien cilvēki vienojas, izceļ un uzteic un atceras(!) līdzīgus sulas dzejoļus. Varbūt jaukie vienkārši tur laikmeta un aktuālo sociālo saviļņojumu vai pareizu sentimentu. Šie dzejoļi jau nav obligāti jāaizmirst, bet šķiet, tie tur zināmu īslaicīgumu... un tik daudz kas tagad ir īslaicīgs. Mīlīguma jeb "cuteness" estētika dzejā... hm??..??
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |