tas ir tā dīvaini - ir lietas, kurās es, darot vai nedarot, nekad neatzītos.
un tad ir tas teksts, kuru es tik ļoti gribētu uztetovēt, bet esmu nozvērējusies sev, ka tādas lietas nedrīkst nēsāt līdzi. tas nav nekāds fuck vai death, par kura eksistenci uz sava ķermeņa es atceros reiz sūdzamies martu, tas vienkārši ir pārāk.. tuvu?