Es apmēram pusstundu domāju un tagad, kad esmu izdarījusi pilnīgi visu, ko varēju pa vidu izdarīt, sāku arī rakstīt.
bet domāju es angliski. ha. ir jauki iesākt un pabeigt ierakstu vienā valodā, bet tas laikam līdz galam nesanāks. anyhow, man šķiet, ka šis būs tāds weird vēstules drafts. kāpēc drafs un ne vēstule un kāpēc šeit, ne kāda pastkastītē? es nezinu. es nezinu, kam. me? you? universe? princes of the universe?
hey !
es visus ziemassvētkus skatījos skins. pat nejutu, kā laiks paiet. un tikko reāli izraudāju savu dvēseli uz otrās sezonas pēdējās sērijas (yea, man nepatīk, ja cilvēki mirst, šķiras, ir bēdīgi un viss pārējais). un šajos ziemassvētkos man ir tendence domāt, ko es darīju pirms gada, kas notika pirms gada. un, to be honest, nekas traks jau pirms gada nenotika, es tikai iekritu nelielā depresijā (kam man obviously nav ārsta atzinuma, tāpēc es lietoju šo vārdu ar sakostiem zobiem) un no tā izriet ne tik foršas lietas, bet nu tā gadās.
atgriežoties pie aizskrienošā laika, sērijas vidū apmēram, es paskatījos pulkstenī un atcerējos - pirms gada es sēdēju askā un jautāju random lietas ne gluži pazīstamam cilvēkam, ar šo actionu es īsti nelepojos, tas laikam (bet tiešām tikai laikam) ir (bija) bērnišķīgi un es nezinu, kāpēc es tā darīju. ok, zinu. man vajadzēja distraction. and u worked as a pretty good one. tiešām. man reāli vajadzētu paldies pateikt, bet man ar to ir problēmas. man arī ir problēmas pateikt cilvēkiem 'čau!' vai 'apsveicu dzimšanas dienā!' tā ir kaut kāda dīvaina lieta, ar ko es cenšos cīnīties. man pēdējā laikā sāk sanākt.
but the thing on my mind, the one i wanted to mention the most is - i dont need a distraction anymore. im ok. everythings ok actually. its weird - smiling, not being worried, and knowing everything that is not ok is ok for someone else and soon enough is gonna be ok for me too.
un mans telefons taisa facebook čata zvārgulīšskaņu, kas mani šausmīgi iepriecina, un ārā nav sniega, kas īsti tomēr nav forši, bet es priecājos. par sevi, par tevi, par viņiem, par jums un par mums.
un, starpcitu, ja tu izlasi šo fantastiski garo tekstu, ieraksti komentāros, ka izlasīji. bez paraksta, bez nekā, i just need to know that somebody reads.
ps. - tikko es pirmo reizi šogad noklausījos savu ziemasvētku 'smother me' - nekādas saistības ar ziemassvētkiem, but it reminds me of snow, december and busses to riga.