tik dīvaini beigt 11to klasi. es skaidri atceros septembri, pat pirms septembra. es vakar, ejot uz balli, domāju par kko, kas notika nesen, un tad vienā brīdī domas vispār apstājās - tas bija pirms gada ! pirms gada mums bija tās daudzās, daudzās bildes arkādijā ar baloniem, vēl bišķi prims tam bija pirmā sprta diena raģos (nu 1st for me) un bija nereāli auksts. vāks. es pat vēl atceros, kā mēs ātri, ātri rakstījām špikerus ģeogrāfijā kaut kādā 7tā klasē. murgs, drausmas, vājprāts - es pat atceros pirmās klases pirmo septembri (skaidri turklāt) un atceros domāšanu, ka ilgi, ilgi vēl būs jāmācās kaut kādā 2trajā vai 4tajā klasē. un tagad viss - pēdēja vasara (ejiet jūs vispār ar to pēdējo vasaru - man būs vēl vismaz 3 pēc šīs) un pēc šiem 3 mēnešiem, kurus es pat nezinu, kā aprakstīšu vasaras beigās (merilins mensons man šobrīd galvā lamājas un jāuzraksta sev zīmīte, ka man anktī uz 1mo septembri ir jāuzraksta šāda tipa ieraksts), sākas 12tā klase. jāsāk beidzot domāt un darīt lietas laikam, jo es nepaspēšu ne attapties, kad man jau būs 42 un mani bērni man teiks kaut ko līdzīgu tam, ko es domāju šobrīd.

visa šī ieraksta dziļā doma bija apmēram time is running, babe !