vakarvakarā bija tā, ka atnāku mājās un ļoti, ļoti, ļoti gribējās kaut ko ierakstīt, bet aizmirsu ko tieši. and now i remember.
es jau biju piemirsusi, kā tas ir, kad manas smadzenes vienkārši bloķē certain information, ka mans ķermenis vienkārši zina, ka ir lietas, ko man nevajadzētu zināt. un es laimīgi dzīvoju bez viņām, kamēr man kāds to iebāž sejā tā, ka nomirt gribās.
un otra lieta, ko biju aju piemirsusi bija tas, ka visam vienmēr es uzrakstu vairākus scenārijus. dīvaini ir tas, ka es aizmirsu pirmo, jo pirmie parasti ir svarīgāki, tāpēc es parasti palieku pie tiem.