te vēl derētu citāts no Svīnija Toda, bet nē - tas būtu stulbi no manas puses.
jā - es par jums jau sen nedomāju. jūs man vienkārši riebjaties.
jūsu tēlotā vienaldzība pret citu viedokli, uzspēlētās domas, tēlotās emocijas un simpātijas... aww... cik mīļi. tā tas liekas esot pie jums, iekšā.
patiesībā - jūs pat neatbilstat saviem standartiem, vairāk kā es neatbildu.
ir jautri klausīties kā tu d/b grupā ienīsti forumu, bet forumā - d/b grupu. ir jautri kopā ar tevi domāt, ka tu neesi emo, lai gan patiesībā - nezinu nevienu emo kas būtu tāds vairāk par tevi.
ir jauki, kā tu, mazuli, tēlo lielu cilvēku, bet patiesībā - tavs bērnišķīgums un gaišums spiežas ārā pa visām vīlēm. zini - melni krāsotas acis tomēr neko vēl nepierāda. nekad nav pierādījušas.
ir jauki domāt par tevi, kam es pat negribu domāt alternatīvu vārdu, esi normāls cilvēks, kas nekad negaužas... bet vai tiešām? es tiešām nebiju satikusi cilvēku, kas žēlotos vairāk par mani.
ir vienkārši fantastiski, kā tu, auklīt, atgrūd cilvēkus, vienlaicīgi smejoties un jokojot kopā ar viņiem. frāze "kā jūs man riebjaties" izsaka visu. vispār - tu biji labākā, kas ar vieņiem spēja atgadīties.
man patīk, kā jūs citiem liekat justies pārākiem, vareniem, labiem, bārstat savus komplimentus un tādā garā, bet viņa tomēr tagad sevi uzskata par kaut ko vairāk, par kaut ko tādu, aks viņa nekad nebūs. laba kamera uzreiz neiedot spēju fotogrāfēt, redziet un 5 gadi mākslenē nedod iespēju kļūt par da Vinči.

jā bet jūs domājat, ka es jūs nepazīstu un tagad es esmu Tā liena.

* saucot jūs par kautko sliktāku es neuzskatu sevi par kautko labāku.
**man tas vienkārši bija jāpasaka, lai pasaule kļūtu labāka.