gaidu rītdienu, jo šķiet, ka beidzot būšu izgulējusi brīvdienas.
svētdienas inventerizācija bija briesmīga. 18h maiņa ievilkās 20h maiņā un mājās braucu apmēram pusotru stundu, bet ko var gribēt no 'berģi-āgenskalns' pirmdienas 8 no rīta?
ja guļot tramvajā domāju par to, kā nekad nevienam šādam shit work nepieteikšos, tad pēc dušas un miega jau šķita, ka varētu tā kā braukt uz nākamo jau tagad.
vispār iespējams būtu bijis nedaudz labāk, ja svētdienas rītā būtu atgriezusies mājās ātrāk par 6, bet no regrets - pirmo reizi pa ilgiem laikiem nebija nekādu morālo vai mad domu un ideju. laikam bezalkohola septembris palīdzēja. ballīšvīkendi ir awesome.
tagad it kā jau sarunājām ar Līvu, ka varētu tā kā pasākt nedzert, bet nonācām pie tā, ka nesanāks. pārāk daudz ballītes.

tu zini, ka visi tavi sapņi piepildīsies,
bet tu sēdi un raudi par neko.
un tad tu saproti,
varbūt tavi 5 gadus atpakaļ uz ielas stāstītie sapņi nav īstie,
varbūt dzīvē viss nenotiek uz labu, un
varbūt reizēm lietas ir jāpārdomā tālāk par first choice.
pa dienu es sagribēju pati pieņemt savus lēmumus,
kaut kad vakara gaitā, es atcerējos, ka manis pašas lēmumi mani uz pareizajiem galapunktiem parasti nenoved.
tev viss būs, miami bīča.