ja sevi nevar atrast, sevi var izveidot.

manas vasaras beigas ir amazing.
kārtējo reizi biju gaidījusi, ka sēdēšu mājās viena, skumjās, domās un melanholijā, bet reāli notiek dzīve.
bijām laukos, kur jutos kā kūrortā. visas dzīves problēmas, dusmas pazūd, paliek miers un kaut kādi meža dzīvnieki fonā.
bijām jēkabpilī, uz kuru es sākumā nemaz negribēju braukt, bet balle sanāca lieliska - prieks gan par agneses atgriešanos, gan par visu vasaru nozudušā arnolda atkal-parādīšanos mūsu sabiedrībā. nedaudz jocīgi, kā visi vienlaicīgi šķiras un tad vienlaicīgi domā vienas un tās pašas domas.
vēl mēs ar lindu atjaunojām manus matus. un tagad manās mājās rozā ir viss - vanna, grīdas, dvieļi, galds - un man patīk. vispār izskatās, ka šī krāsa turēsies. nekad to negaidu no lietām, ko var nopirkt latvijā.
un tad vēl bija pēdējais prāta vētras koncerts - man patika pats koncerts, man patika, ka manējie nāca tieši pie manis un telts vispār bija ideāla. ir lieliski strādāt ar cilvēkiem, kuri novērtē un priecājas par to, ka un kā tu strādā. noskriešanās sanāca lielāka nekā citreiz, bet ne smaids, ne dziesma no lūpām nenozuda. un viens no lielākajiem priekiem bija arī ēdiena kalns, ko puiši atnesa uz telti maiņas vidū.
bet vispār šī nedēļa sākās ar vīnu uz ielas un manu un ineses pēdējo alu par bēdīgām tēmām.
tagad es gaidu, kas notiks tālāk, jo ir labi un es jau redzu darbu jūru, kas sāksies nākamnedēļ (un vairs neatceros, kad būtu to sagaidījusi ar tādu prieku :) )