Liena
29 Jūlijs 2012 @ 17:31
blūza svētki #3.  
par spīti visiem 5dienas-6dienas nakts piedzīvojumiem, fantastiskajam starpgadījumam ar autobusu mājup un mūsu nogurušajai kašķībai, blūza svētki bija super !
pirmajā dienā bija maz mūziķu, bet ļoti daudz klausītāju( daudzi pazīstami (par dažu pazīstamības pakāpi pārliecinājos pāris minūtes atpakaļ. ha. im still fast) ), bet tie mūziķi, kas bija, bija baigi labie. pašā sākumā gan jau radās doma, ka blūzs latvijā nav tāds tīrs blūzs, bet reāli - blūzs nekur nav tīrs blūzs. visam bija vieglas roka, rokenrola vai džeza pieskaņas. īpaši man protams patika pēdējais - supergarais - priekšnesums (īstenībā tie bija 3 priekšnesumi bez pavadošā sastāva maiņas), kur bija spēlēja texas slim, kuru nomainīja meitene ar violētiem matiem - vivian vance kelly, pēc kuras uzstājās brian templeton. visi viņi bija super un parādīja, ka katram mūzikas stilam var būt dažādas sejas. labākais laikam sanāca templeton`s, jo viņš lika piecelties visiem skatītājiem un viņi pēc tam arī palika kājās un izskatījās pat tīri laimīgi. tad viņi vēl kopā nospēlēja got my mojo working (ekstāze un tā) un tad sākās jam session, kurš beigās pārtapa par rūdolfa no peace street duo solokoncertu. es beigās gulēju atspiedusies pret skatuves malu un tas īstenībā ir labākais veids, kā vērot koncertus, nopietni.
tad pa nakti es aizbēgu no visiem un aizgāju mājās. līdz mājām. uzskrēju kādreizējai kaimiņienei, kura brauca uz darbu, paraudāju, parunājām nedaudz, tad gāju atpakaļ. vēl aizvien atceros visas klases savā skolā, māku aiziet viskautkur un cilvēki siguldā (lai gan nedaudz, bet) ir tomēr labāki nekā citur. un tad es uzkrāsojos sēžot pasaules malā un brokasis mēs ēdām kaķumājā - a day long dream for a cake for breakfast came true ! - un otrās brokastis hesburgerā.
otrajā dienā bija supersaule ar lord knows cik grādiem ārā. es teiktu, ka 30 ar nelielu +. man patika, bet mani sabiedēja ar saules dūrienu, tāpēc es sēdēju lakatā. viena roka nedaudz apdega, otra vēl minimālāk un laikam vajadzēja uzvilkt šortus, lai drusku apcepinātu kājiņas. izstaigājām mēs visas pilsdrupas - nebiju redzējusi no visām pusēm tās atjaunotās lietiņas, baigi cool. tad sākās blūza konkurss - super ! man patika, visu nosēdēju drausmīgajā saulē otrajā rindā. patika jau visi spēlētāji, bet gribējās, lai uzvar peace street duo. kāpēc? nezinu. interesantākais? varbūt man vienkārši ir baigais crush uz 2-piece grupām. uzvarēja ginta žilinska trio. arī labi. žēl tikai, ka nebija jau viņi tur vairs, kad to paziņoja. un tad bija īstā otrās dienas atklāšana ar čeholu. viņi nospēlēja tikai pusstundiņu, nenospēlēja neko no mānām mīļākajām dziesmām, bet man šķiet, ka šitais bija labākais, ko es no viņiem biju dzirdējusi. varbūt apskaņošana, varbūt siguldas, varbūt viņu pašu dēļ. tad bija 4 men band, kas bija kļuvusi par 3 men band uz to dienu, bet viņiem pievienojās tas pats rūdolfs un tad jau atkals viss super. ar katru gurpu skatītāju rindas kļuva pilnākas, taču tāpat zālē uz segām, lakatiem un tāpatās sēdēja daudz, daudz cilvēku, kā pēc manām atmiņām siguldā tas ir vienmēr. pozitīvi.
pašā vakarā spēlēja igauņu dramamama - wow. tas bija super. viņi pat spēlēja hendrixa fire, kura ir vien no retajām hendrixsa dziesmām, ko es actually zinu (jā, jā, zinu - kauns), tā kā paķēra, bet pēc tam sekoja angļu komla, kurai ir latviešu bundzinieks. vāh. tā bija labākā lieta visā pasākumā - tik aktīvi, apkārt lēkājoši, jautri, mūzika arī skaista. s u p e r. man ļoti gribējās vēlāk noķert basistu, samīļot un izstāstīt, cik man ļoti patika - un to es arī projām ejot izdarīju. laikam vajadzēja nobildēties (vāks, protams, ka vajadzēja), bet ticu, ka būs kādreiz vēl tāda iespēja. tagad es tiešām saprotu, kam paredzēti instrumenti bez vadiem.
koncertu noslēdza lietuviešu road band ar yolandu bush`u pie mikrofona. grupa man patika, bet tā soliste bija vienkārši vienreizēja. viņa nodziedāja lūgšanu valodā, kuru es diemžēl nesaprotu un vēl daudzas citas skaistas lietas angliski, un pat paguva bungas paspēlēt.
blūza svētki bija tiešām amazing, par spīti visam, kas gluži tāds nebija, bet es ticu, ka atmiņā ir jāatstāj tikai labais un visa skaistā mūzika mani pacēla tik augstu, ka es peldēšu pa mākonīšiem vēl vismaz nedēļu.
 
 
Garastāvoklis:: laimīgs, iedvesmots un pacelts
 
 
Liena
29 Jūlijs 2012 @ 17:32
no rīta es apsvēru domu kļūt par kaut kādu kritiķi.  
kārtējais garākais ieraksts bloga vēsturē ir tapis. apsveicu tevi, apsveicu sevi, es gribu sauļoties.
šitais laikam bija jātvīto, ne jāblogo, bet nu labi jau tāpatās.
 
 
Garastāvoklis:: energetic