mājās jau pusstundu, ebt neko envaru izdarīt.
negribās galīgi.
mugura sāp.
un gribās ar kādu papļāpāt :(
vienalga pat ar ko, galvenais tikai, lai būtu par ko :(
tā es ar vāciešiem vsp neparunāju, jo man vnk nebija ko teikt.
tas mani padara stulbu?

man vienkārši gribējās nopostot bēdīgu ģīmīti :(
dzīve nav izdevusies.
un man tiešām kkad drīzumā vajag satikt kādu kā hvz, vai hvz.
es bez tevis jūtos garlaicīga as hell.

algebras risināšana pēc 23 ir diezgan stulbs lēmums