kārtējo reizi dzirdot, ka Luīze ir kaut ko sakomponējusi, ka Teodors [vai kaut kas no tās kompānijas] ir pielicis viņai citas partijas, dzirdot kas ar ko spēlēs pārsteiguma koncertā, mani pārņem dusmas uz sevi un skaudība.
jo es vairs nerakstu, es vairs nedungoju, es vairs nedziedu, es pat vairs nespēlējos.
un es vairs nesapņoju un neceru.