365

[..]
un par spīti tam visam. Skolai. Sociālajai norisei. Jaunumiem
Fonā tam visam skan K.

Šo reiz labāk ir klusums.
Un Tu vēl jautā. Kādēļ.
Vēstule. Vēl viena. Sarakste.
Un Tu jau piedomā.
Telefona sarunas. Dienā. Un naktī.
Un Tu domā.
Tikšanās. Vārdu apmaiņa.
Tu nespēj nedomāt.
Un tad sāp. Vienam. Otram. Un trešajam. Jo aigliegtais auglis tas saldākais

Labāk klusums un neziņa par to ko Tu domā. Par to, ka Tev arī nav viegli. No tā man vieglāk nekļūst.
.Jā. Un atkāpei no konteksta
Esmu atgriezusies filmu maratonā:

- The sixth sense -
Pārdomām un emocionālam vakaram. Visvairāk aizrāva emocionālā aktierspēle - mazais deviņgadīgais puisēns tēlā iejutās uz 10 un visdziļākās iekšējās mocības atspoguļoja tik perfekti, ka tās sāka mocīt arī mani.
- The Pianist -
Emocionālai sevis mocīšanai par netaisnībām otrā pasaules kara laikā. Īpaši rekomendējama uz jūtīga noskaņojuma stīgas. Tad šī filma ar dzīves dziļajām netaisnībām un cilvēka neierobežotā ļaunuma un sāpju izpausmēm šo štīgu pilnīgi noteikti pārraus. Gluži kā manējo vakar, kad nobēdzinot kārtējo cigareti, asaras ripoja neatskatoties uz to, vai gribu tās vai - nē.
- Son of Rambow -
Smiekliem. Noteikti Smiekliem. Divi mazi kontrastējoši puikas - klasiski: kārtīgais un palaidnis - satiekas valsts skolā un izveido tandēmu, kas veido filmu. Labs humors. Būs jānoskatās vēl kādu reizi. Šai filmai gan uzdūros Gossip Girl (seriāla) tēla (Ed Westvick)dalības dēļ , bet pārsteidzoši veiksmīgs atradums - izrādās.
- Donnie Darko -
Bezgala interesants prāta mežģa labirints, bez pilnīga sižeta izskaidrojuma. Un tas priecēja. Vismaz nebija tā sajūta, ka pēc pirmajām piecām minūtēm no filmas, jau zini kā tā beigsies. Līdzīgi bija ar the sixth sense. Filma prāta spēlēs - ilūziju un realitātes mikšļa - sižets paķēra. Un galvenā aktiera atbilstība tēlam vēl vairāk paķēra. Mazliet jau šīzīgi bija, bet tomēr. Prāta manipulācijas un neizsmeļamā resursa izzināšana ir diezgan veiksmīgs un apspēlēšanas vērts sižets.
- S. Darko - Iepriekš atrunātās filmas turpinājums pēc 7 gadiem. Iepriekšējās filmas vgalvenā varoņa Donnie darko mazās māsiņas piedzīvojumi par tādu pašu prāta mezglu ceļu. Jāsaka ne tik veiksmīgs rezultāts izdevies, manuprāt, pārāk samezglots un pārāk daudz aktieru, bet neviens no tiem - izteikti spilgts. Tādēļ - skatīties varēja, bet nu.. Nekas izcils. Vairāk jau vilka uz detektīvveidīgu filmu nevis vielu pārdomām par prāta manipulāciju spēli.
- Gossip girl-
Neskatoties uz to, ka šis ir seriāls, tas stāv ārpus kārtas un noteikti ir pieminēšanas vērts. Tuvojoties 2. sezonas beigu epizodēm (nākošā 24. epizode) mazliet jau sāku skumt, par to, ka vasarā otrdienās savas 40 minūtes nebūs veltītas gossip girl. Nāksies gaidīt 3. sezonu septembrī. Bet par sižetu runājot. Galvenokārt NYC (Manhetenas) bagāto jauniešu intrigas un spēlītes. Izklausās klasiska Amerikāņu seriāla stilā. Tā tas lielos vilcienos arī ir, tomēr šim seriālam cauri iet TĀDA odziņa (aktieri, aktieru savstarpējā mijiedarbība uz ekrāna vai vēl kas smalkāks), ka Tu pēc seriāla noskatīšanās vēl 2 dienas piedomā par to, kas notiks nākošajā sērijā.

Jā.. Filmas.. Vai grāmatas (nu jau - Pride and Prejudice). Jebkas, kas nodarbinātu prātu.

Laurita atkal ir reibumā. Nu jau n-to vakaru pēc kārtas... Par laimi prātam (un emocijai), par nelaimi - veselībai.... Lai kā censtos.. Nesanāk.. Aizgaiņāt to F$%$@%ing sajūtu... To prāta okupējošo sajūtu... KAs pārņēmusi galvu... Sirdi, ķermeni.. Visu Tevi..
Šovakar tāds grēksūdzes vakars.. Kāds cilvēks man uzticējās... Līdz sirds dziļumiem.. Par visdziļākajām vājībām un vidziļāko mīlestību.. Atklājot Sevi.. Un pats jaukākais, ka Tu redzi, ka to otru, tas ietkmē tikai vislabāk... Un pat mazlietiņ tāda mīlīga skaudība... Apzinoties realitāti... Un tomēr.. Par to ka ir!!!
Bet Tu cilvēks... Mokies savā neizpratnē.. Ko esi izdarījis nepareizi.. Kur esi kļūdījies... Un atbildes nav... Vēl aizvien.. Emocionālie piesātināts vakars.. Tomēr ne tā, kā Tovakar. Pirms nedēļas.. Vēl tik sassodīti skaidri atceroties... Apzinoties, ka tas nedrīkstēja tā notikt.. No Tavas puses.. Nekādu aizliegumu.. Jo Tu esi brīva sieviete.. Dari, ko vien vēlies.. Tomēr no Viņa puses jūtot to tik dalīto emociju.. Ko apzinies, jūtot pret Tevi.. Un apzinies to cilvēku ar ko viņš ir kopā.. To meiteni zinot.. Kā kopā mācījāties piecus gadus..Un zinot, kā priecājies par šīm attiecībām no tālienes.. !! mmm.. Skaists pāris.. Vienmēr tikalabi viņi abi kopā... BET
Kad esi trešais tai visā iekšā.. Saproti.. TU esi iekļuvis prblēmās.. Jo šis cilvēks Tevi.. Tavu Sirdi un emocijas ir aizkustinājis līdz visdziļākajai stīgai.. Un Tu zini.. Nekad Tam nebūs... JĀ NEBŪS turpinājuma..
Lai kā gribētos priecāties par 'viņiem abiem.. Tu egoistsiski to nespēj izdarīt.. Jo Tev sāp.. Tev sāp tas, ka pietrūkst... Pietrūkst tas ka nav vairāk tādu, kā viņš... Diemžēl...
Un kur ir problēma... ?? Un Tu turpini Sev jautāt.. Kur ir šī problēma?? Un centies bezkaislīgi aidzīt šo jautājumu... Vai tiešām tas bija tik vienkārši.. Itkā jūtot, ka nē... Ne Tev.. Ne viņam.. Tomēr mainīt neko nespējot... Un apzinoties, ka tā esot labāk, Tu neko nemaini...
Samierinies.. Un ļauj laikam izgaiņāt tauriņus vēderā.. Ļauj laikam kliedēt atmiņas.. Sajūtas.. Tomēr (DIEMŽĒL) Tās neizdzēšot..

Šodien sēžot autobusā (2 stundas un 40 minūtes uz muguras deformējoša krēsla) atkal bija krietna atelpas pauze. Pirmā puse pagāja lasot grāmatu. Kad grāmatas pēdējā 425. lapa bija izlasīta, nebija iespējams izvairīties no domu mutuļojošām emocijām. Vēl aizvien. Laiks protams dziedē. Tomēr, kamēr tas viss tik saasināti, ir mazliet grūti. Bet ceru uz laiku.
Mainoties ainavai aiz autobusa loga, prātā šaudījās neizpratne. Par to, kas tieši atkal tik ļoti aktīvi saasināja manu uzmanību. Viens notikums. Viens cilvēks maina dienu ritējumu. Domu virzienu. Un maina Tavu rītdienu. Un arī - palīdz saprast.
Tādā ziņā jāsaka paldies. Par to, ka tas palīdzēja man atkal atsvaidzināt to apziņu par manām vēlmēm. Varētu pat pielīdzināt tādam ilgstošam periodam, ko esi dzīvojis miglā. Kad itkā zini, ko vēlies, tomēr tad viena rokas kustība izgaiņā miglu ap Tevi. Rada tiešu skaidrību prātā. Viss tik skaidri saskatāms. Daļēji tas tā pozitīvi. Tomēr no otras puses ne tik pozitīvi, ja Tu apzinies, ka šī roka, kas izgaiņājusi miglu, ir tikai mirkļa sastāvdaļa un nekas vairāk. Gaistošs elements - mirklis - attiecībā pret bezgalīgi garo laiku. Un Tad šis mirklis attālinās. Un Tu zini, ka pietrūks šī sajūta. Jā.
Tās emocijas, kas ielīst Tevī. Attieskme. Vieglums. Tas viss.. Iespējams šobrīd tas ir saasināts manā apziņā, jo viss vēl gandrīz ar roku aizsniedzams. Gandrīz kā vakar noticis. Ar Laiku noteikti tas nosēdīsies. Izkristalizēsies un Tu sapratīsi, ka tā tam bija jānotiek. Tomēr šobrīd. Šodien. Šonedēļ, Tu (par spīti veselajam saprātam) kaut ko domā, kaut ko ceri. Tik nelietīgas prāta un sirds spekulatīvas spēlītes.

Esmu šokā. Par sevi galvenokārt. Un - Tevi. Un rītdienu.