aksiomātiskie vektori
aksiomātiskie vektori
- 3h
- 11.6.09 20:58
- Riteņi šodien iznesa cauri urbānajai industrijai un reizē zaļumiem. Sirreāla sajūta iestājās Katrīnas dambī, jūtot kā sejai mikli pieskaras lietus lāses, kas iztvaiko, nesasniegušas zemi, vienlaikus ar šo sajūtu pretī lido miljoni papeļpūku, kas, protams, nevar būt slapjas, bet sajūta ir, ka miklas tomēr ir tieši tās, un tad pa dīvainām taciņām nonākot pie bālgani oranžīgām, pamestām kazarmu tipa mājām ( ... tālāk ... )
-
3 aksiomasieteikt virzienu
- 28.4.09 21:59
- Uz Imantu ar riteni, un atpakaļ, ha-hā. Sastaptos riteņbraucējus skaitot, pietrūka pirkstu (pie tam visi bija ar kaut ko aizņemti, tāpēc pirkstus skaitīju galvā). Pretī-braucēji pietvīkuši, piespiedu kārtā atbrīvotajās sejās slēpjot apvaldīto kņudīgumu. Pretī-nācēji, piepūtušies ar smaržīgo gaisu kā baloni, iet tā uzmanīgi, lai nebūtu jālaiž viss ārā. Lūk, tā varētu būt visu laiku. BAH! 12 stundu non-stop darbadiena beigusies, eju iedzert alu ar tomātu sulu.
-
10 aksiomasieteikt virzienu
- Par buržuju tēmu
- 13.1.09 20:01
- Brauciens uz CSDD ar velo caur Maskačku un pāri Salu tiltam notika rāmi risinot iekšējo dialogu par tumšajiem tuneļiem, nenokaisītajām ledus takām stap tiem, līdz brīdim, kad biju jau Pārdaugavā pa kreisi no apļa. Kratoties pa sasalušo zālīti blakus ledus apskautajai taciņai, ar raksturīgo būkšķi uz kaut kāda sūda pārdūru priekšējo riepu. Iekšējais dialogs aprāvās, jo vairs nebija ko piebilst. Tiesību foto ar otro piegājienu sanāca šķelmīgi izaicinošs ar krietni sasarkušu seju, kas liek cerēt, ka iepūst caurulītē prasīs biežāk nekā jebkad līdz šim. Atpakaļceļā mēģināju stumties, bet beigās ziedoju jau padilušo riepu un braucu, ritmiski žļerkstēdams. Līdz galam.
-
0 aksiomasieteikt virzienu