- 16.1.19 21:33
- The Sheltering Sky (1990) (revisited)
- 6 aksiomasieteikt virzienu
- 16.1.19 22:08
-
šausmīga filma
- ieteikt labāku virzienu
- 17.1.19 10:39
-
Kā tieši - režijas, sižeta, vai aktierspēles ziņā?
- ieteikt labāku virzienu
- 17.1.19 14:17
-
emocionālā iespaida ziņā
- ieteikt labāku virzienu
- 17.1.19 15:37
-
Jā, bet tās debesis iedod kaut kādu patvēruma sajūtu arī gruzīgajā beigu daļā, tāpēc nosaukums ir ļoti precīzi izvēlēts, vai arī drīzāk otrādi - prasmīgi ekranizēts. Un, lai arī tas netiek parādīts, rodas sajuta, ka tie, kas izdzīvoja, šķiet ieguva vērtīgu, transformējošu dzīves pieredzi.
- ieteikt labāku virzienu
- 17.1.19 15:58
-
tu vienkārši esi nelabojams optimists, jo es nosaukumu "sargājošās debesis" uztvēru kā nežēlīgu ironiju
- ieteikt labāku virzienu
- 17.1.19 23:08
-
Esmu piesardzīgi pesimistisks, tiešām! :)
Es to vairāk no skatītāja viedokļa rakstīju.
Pie vainas varētu būt tāda īpatnība, ka man uztverē ir kaut kāds provokāciju filtrs, kas nepieļauj domu, ka kāds (piem., režisors) varētu būt gribējis mani tīši ievainot ar kaut kādu disonējošu ironiju vai citādu tīšu ļaunumu (daži fon Trīra gabali ir izņēmums).
Ja jāempatizē varoņiem, tad, skatoties filmu pēc 15 gadiem otrreiz, šajā reizē filmas beigās sievietes acīs vairs neredzēju pazemojuma vājprātu, bet drīzāk kaut ko līdzīgu daudz cietušo apskaidrībai, un to zilumā bija arī tās debesis. - ieteikt labāku virzienu