- 17.1.19 23:08
-
Esmu piesardzīgi pesimistisks, tiešām! :)
Es to vairāk no skatītāja viedokļa rakstīju.
Pie vainas varētu būt tāda īpatnība, ka man uztverē ir kaut kāds provokāciju filtrs, kas nepieļauj domu, ka kāds (piem., režisors) varētu būt gribējis mani tīši ievainot ar kaut kādu disonējošu ironiju vai citādu tīšu ļaunumu (daži fon Trīra gabali ir izņēmums).
Ja jāempatizē varoņiem, tad, skatoties filmu pēc 15 gadiem otrreiz, šajā reizē filmas beigās sievietes acīs vairs neredzēju pazemojuma vājprātu, bet drīzāk kaut ko līdzīgu daudz cietušo apskaidrībai, un to zilumā bija arī tās debesis.