tas ir viens, tādā nozīmē var saukt par meditāciju. otrs ir tas, ka tu ieguldot psihisko energiju, materializē kaut kādas lietas savâ dzīvē.
ja mēss pienemam ka esamībai nav formas, un sho realitāti veido tavs prāts, tad tas shkiet vienkārši saprotams.

Mans pazemīgs uzskats ir tāds, ka materializēt lietas vai notikumus, kaislīgi noticot neiespējamajam, ir jautrāk un jaudīgāk, nekā repetitīvi murminot jēdzienus, kuri ievirza manu prātu darboties noteiktā virzienā un tādējādi ar laiku materializējas. Bet reizē saprotu, ka tas (veikt ticības kustību) ir ekstrēmi un ne priekš visiem. Un, lai izietu no tuksneša, varbūt jāsāk ar murmināšanu. Jā, tā ir, es atcerējos - sāku tieši ar to.