Kā patika?

Kritiķus šķiet ļoti aizskāris saturs, jo kinematogrāfiski bija - nu tā.
Man patika ģenerālais uzbrauciens neiejūtīgajai un reizē infantilizētajai buržuāzijai, kas nereaģē uz īstu vai feikotu sociālo nelīdztiesību, bet pārspīlēti reaģē uz feiku, biedējošu virtuālu vēstījumu.
Tā viena neveiklā seksa reize arī bija laba.
Ostlunds meistarīgi nobalansē uz ticamības robežas, neglīto pārspīlējot tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai vērotājā izraisītu nepārprotamu situāciju atpazīšanu un reakciju.
Nepatika tas, ka dažas epizodes nebija izstrādātas līdz galam. Kuļika parodijā pilnībā pārprasts mākslinieka vēstījums.

Neveiklā seksa priekšspēle un pēcspēle taču arī.
Un pašas filmas pēcspēle - gan pats viltīgi kristianiskais Estlunds un viņa piedāvājums humāno vērtību laukumu uzstādīt Gēteborgā, gan indīgie šņācieni par reakcionāru kino (piem., Pērkone), gan kutelīga knosīšanās, kultūras aprindām nespējot noformulēt paliekošo rūgtumiņu.

Īsti nesaprotu domu par viltīgi kristianisko, vai vari precizēt?

Preses konferencēs un intervijās Estlunda maniere kā apiet tēmas un jautājumus vietām bija ļoti līdzīga filmas Kristiana manierei, diemžēl īsti neatceros, kas no redzētā bija zviedriski (meklētāju, par ko aizvainoties, zviedru publikā, protams, bija vairāk), kas angliski. Ja atcerēšos kaut ko no angliskā, ielikšu piemēru.

Paldies, sapratu

Un viņš "visā nopietnībā" nodarbojās ar "The Sguare" ieviešanu Gēteborgā, ierosināja aizvākt Kārļa IX pieminekli un tā vietā uzzīmēt humāno vērtību kvadrātu, pat kaut kādas birokrātiskās procedūras uzsāka.

Jā, filma ir daļēji autobiogrāfiska, viņš arī ticis kā filmā līdzīgā veidā apzagts.

Man ne visai. Bet patika vizualizācija banketā- tas bija baigi labi - reakcijas un banketētāju uztvere. Nepatika bērni- viņa meitas- īsti nesapratu jēgu - kāpēc viņas vispār tur ir

Man par meitām arī sākumā likās, ka varēja kaut ko izstrādāt vairāk, nekā tikai padevīgu vienaldzību uz robežas ar apātiju, bet tad sapratu tāds, visticamāk, arī bija iecerētais portretējums un gaidītā reakcija uz to - jo bērniem taču jābūt citādiem.

Jā- varbūt, bet man īsti tas mesidžs neaizgāja- arī tā pēkšņā viņu uzrašanās- pēc sexy ainas-kaut gan sexy aina un dialogi saistīti ap to bija visnotaļ ok.... mani visvairāk paķēra tas apzagšanas moments un kvadrāta prezentācijas gatavošana pēc tam un protams bankets- un vispārēja rwakcija, pieņemšana uz citādo- robeža starp realitāti un vizuālizāciju-tas bija filigrāni

Tā uzrašanās manuprāt labi raksturoja daudzu mūsdienu šķirto ģimeņu attiecību modeli, kurā bērni dzīvo pārmaiņus dzīvo pie katra no vecākiem. Laikam mēģināja parādīt arī to, ka bērni neizaug diez ko laimīgi, drīzāk rezignēti, vienlaikus arī pacietīgi, jo negrib ka vecāki strīdas, tāpēc visam piekrīt un lielā mērā dzīvo savos viedtālruņos.