- 6.6.12 22:52
- Pieneņu vīns bija manas vēlīnās bērnības mīļākā grāmata.
- 7 aksiomasieteikt virzienu
- 6.6.12 22:55
-
man laikam marsiešu hronikas tomēr
bet tas vienalga, mēs visi ar viņu uzaugām, lai dies' svēta padomju tulkošanas poltiku šai gadīumā - ieteikt labāku virzienu
- 6.6.12 23:02
-
Hronikas un fārenheits bija pēc tam, bet jā. Bet tad jau studiju gados es no viņa angliski izlasīju bērniem(?) domātu psiholoģisko šausmeni par tēmu "vairies no cilvēkiem, kuri ierodas oktobrī" un uz Pieneņu vīnu paskatījos jau kaut kā citādi.
- ieteikt labāku virzienu
- 6.6.12 23:04
-
to es neesmu lasījusi. kā tas ir - citādi?
- ieteikt labāku virzienu
- 6.6.12 23:11
-
Nu tai p. vīnā arī bija tie trakuma elementi (Leo Laimes mašīna un notikumi ap to tumšo gravu), bet kamēr nebiju lasījis to pieminēto, tie tā īpaši neiezīmējās, vismaz nelikās, ka autors kaut kā mēģinātu biedēt. Pēc tam gan.
- ieteikt labāku virzienu
- 6.6.12 23:14
-
eh, gribas visu pārlasīt. atgriezties.
- ieteikt labāku virzienu
- 6.6.12 23:26
-
Jā, vasara kā radīta, lai uzvilktu jaunās tenisa kurpes :)
- ieteikt labāku virzienu
- 7.6.12 00:26
-
Atradu - tas ir šis, bet lasīju laikam jau tomēr krieviski.
Starp citu, kur ir dabūjams Vonnegūta "Titāna sirēnu" latviskais tulkojums? Mans mīļākais gabals no V, bet lasīju krieviski (teicams tulk.), gribas pārlasīt latviski un pēc tam oriģinālā. - ieteikt labāku virzienu