- 24.9.10 13:28
- Pensiju apgriešana bija JL kļūda, jo, lai arī bija margināla, skāra sociāli maz aizsargātu iedzīvotāju daļu. Tomēr tas notika tad, kad jau bija iestājusies panika par to, ka atkārtosies Islandes scenārijs, un situācijas neskaidrība bija salīdzināma ar Titānika iespējamu grimšanu.
Izvērtējot nodarījuma smagumu, ir liela atšķirība, vai cilvēki kļūdās spriedzes situācijā, vai miera laikā. Piemēram, notriec budžetu un vēl arī vieglprātīgi aizņemas tad, kad viss ir labākajā kārtībā, kā tas notika 2006. gadā, kad JL būdami opozīcijā pieprasīja veidot budžetu ar pārpalikumu (kā to izdarīja igauņi), bet Šlesers un TP gāzēja grīdā un pieņēma budžetu ar deficītu. Pie tam aicina gāzēt vēl joprojām, tātad taisās destabilizēt ekonomiku, kas krīzes laikā tikai noturēta rāmjos ar aizdevuma spilvenu un sāk atkopties.
Argentīnas pieredze rāda, ka nacionālās valūtas devalvācijas ceļš krīzē tomēr nedod iespēju strauji atgūties. Tādējādi visa tā melšana, ka aizdevums nebija nepieciešams, un ka nespēsim to atdot, ir destabilizējoša spriedelēšana bez seguma. Islande ar saviem 300.000 iedzīvotāju aizdevumā saņēma 20 miljardus eiro. Šāds parāds uz katru iedzīvotāju attiecībā pret IKP jau tiešām ir kaut kas tāds, par ko būtu nopietni jāraizējas. Bet nekas, Islande dzīvo un dzīvos un, iespējams, drīzumā tiks uzņemta ES birokrātijas apkampienos, kas, jāatzīst šo valsti tomēr ir izglābusi.
Viseidzot, vai valsti vieglāk nozagt, kad tā ir turīga, vai kad valūta ir devalvēta vēl vairāk, kredītu tirgus sagrauts pavisam (atgādinu, ka aizņēmumus ņēma eiro un tos nebūtu iespējams atdot daudz vairāk cilvēkiem nekā tagad)? Šādā kontekstā ir skaidrs, ka PLL ir rīkojušies kā nelieši un turpina to darīt TV diskusijās, nekaunīgi un smaidīgi, jo jūt, ka prot atstāj uzticamu un pārliecinošu iespaidu, un ka cilvēkiem spēcīgas personības, pat ja tām nav taisnība. Līdzigi kā ar Berluskoni Itālijā, Hitleru Vācijā, Putinu Krievijā.
Šī ir tikai analīze izejot no tā, ko mēs visi jau zinām. Aicinu valsts nozagšanu un korupciju neuztvert kā banalitāti. Man, piemēram sāp vēl aizvien, bet ne tik ļoti, lai tas man traucētu strādāt. - 6 aksiomasieteikt virzienu
- 24.9.10 13:46
-
koka klucis Konstantīns
Manis pēc visus tos PLL žuļikus varētu iesēdināt, par digitālo TV vai ko citu, viss viens, bet ja runa ir par budžetu un deficītu, tad pirms pāris dienām radio izskanēja, ka Dombrovskis ierosina nākamā gada budžetu veidot ar lielāku deficītu nekā tie procenti, un kuriem uzstāj aizdevēji. Secinājums acīmredzams - attieksmi pret budžeta deficītu izšķir tas, vai piķi tērēsi tu pats vai, vai konkurents.
- ieteikt labāku virzienu
- 24.9.10 13:58
-
Es gan neko acīmredzamu tur neredzu, jo vēlēšanu iznākums taču vēl nav zināms. Domāju, ka šis secinājums ir no ekonomikas atkopšanās rezultātiem, kas ļauj paredzēt lielāku deficītu straujākai tās atsildīšanai un izvešanai no recesijas.
- ieteikt labāku virzienu
- 24.9.10 14:12
-
koka klucis Konstantīns
Kaut nu tā būtu!
- ieteikt labāku virzienu
- 24.9.10 14:00
-
Kad tas ir izdarīts, var sākt atdot parādu un deficītu samazināt, līdz varam veidot bezdeficīta vai mērēna deficīta budžetu.
- ieteikt labāku virzienu
- 24.9.10 16:25
-
Ritvars Eglājs
Tieši iepriekšējā Dombrovska-Repšes valdība bija tā, kas parāva vaļā treknos gadus - trīskāršoja sev algu, parāva vaļā inflāciju un straujas saimniecības izaugsmes apstākļos notrieca budžetu. IKP/cilv. 2002.g. pieauga par 7,2%, bet Repšes-Dombrovska 2003.g. budžetā izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 9,5%. Nākamā gadā tas pats: 2003.g. IKP/cilv. aug par 7,8%, bet Repšem un Dombrovskim 2004.g. budžetā 7,8% caurums. Vēlāk JL kaut bez premjera, tomēr bija valdībā visvairāk pārstāvētā partija, taču budžeta caurums 2005.g. bija 5,2%, 2006.g. - 3,9%.
- ieteikt labāku virzienu
- 24.9.10 23:55
-
Mērens budžeta deficīts nav nekas slikts. Pasaules valūtas nepārtraukti devalvējas un ar ārējo parādu sildot ekonomiku, tā tiek stimulēta. Šāda pieeja ir laba un vēlama, ja ekonomika ir augšupejas fāzē. Tieši šadi Baltijas valstis ieguva ekonomikas "tīģera" statusu.
Kā zināms (tagad jau daudz vairāk ļaudīm), kapitālismā ekonomikas dinamika ir cikliska jeb tā darbojas kā svārsts, jo tā ir sistēma, kas pašlīdzsvarojas. Valstis, kas "sajūt", ka augšupeja ir tāda, ka drīz sāksies nākamā lejupslīde, ekonomiku pirms tās piebremzē, samazinot ārējo parādu. Vidējais cikls ir ~12 gadi un pieredzējuši ekonomisti to zina.
Tomēr tas ir pietiekami ilgs laiks, ka nereti par to aizmirst, arī tādēļ, ka reizēm lejupslīdes tiek nomaskētas ar tādu mākslīgi radītu patēriņu kā ieroču ražošana un ārēja karadarbība, kā, to realizē, piemēram, ASV. Pēc šādi nomaskētām krīzēm, tātad pēc 24 vai 36 gadiem neviens vairs netic sirmajām bārdām, ir radīti jauni, ģeniāli finanšu instrumenti, kas "nesīs fenomenālu peļņu". Diemžēl ne ilgi un sekas ir dramatiskas.
Latvijas gadījumā par 12 gadu ciklu bija piemirsies, bet tiem, kas atgādināja, piedraudēja ar sankcijām. 2006. gadā JL būdams opozīcijā, uzstāja uz budžetu ar pārpalikumu, bet netika uzklausīts. Igaunija aptuveni tai pat laikā sāka realizēt tieši šādu modeli - ekonomika bija uzsildīta, budžetu saplānoja ar pārpalikumu un valsts paplašināja monetārās rezerves. - ieteikt labāku virzienu