- 24.9.10 23:55
-
Mērens budžeta deficīts nav nekas slikts. Pasaules valūtas nepārtraukti devalvējas un ar ārējo parādu sildot ekonomiku, tā tiek stimulēta. Šāda pieeja ir laba un vēlama, ja ekonomika ir augšupejas fāzē. Tieši šadi Baltijas valstis ieguva ekonomikas "tīģera" statusu.
Kā zināms (tagad jau daudz vairāk ļaudīm), kapitālismā ekonomikas dinamika ir cikliska jeb tā darbojas kā svārsts, jo tā ir sistēma, kas pašlīdzsvarojas. Valstis, kas "sajūt", ka augšupeja ir tāda, ka drīz sāksies nākamā lejupslīde, ekonomiku pirms tās piebremzē, samazinot ārējo parādu. Vidējais cikls ir ~12 gadi un pieredzējuši ekonomisti to zina.
Tomēr tas ir pietiekami ilgs laiks, ka nereti par to aizmirst, arī tādēļ, ka reizēm lejupslīdes tiek nomaskētas ar tādu mākslīgi radītu patēriņu kā ieroču ražošana un ārēja karadarbība, kā, to realizē, piemēram, ASV. Pēc šādi nomaskētām krīzēm, tātad pēc 24 vai 36 gadiem neviens vairs netic sirmajām bārdām, ir radīti jauni, ģeniāli finanšu instrumenti, kas "nesīs fenomenālu peļņu". Diemžēl ne ilgi un sekas ir dramatiskas.
Latvijas gadījumā par 12 gadu ciklu bija piemirsies, bet tiem, kas atgādināja, piedraudēja ar sankcijām. 2006. gadā JL būdams opozīcijā, uzstāja uz budžetu ar pārpalikumu, bet netika uzklausīts. Igaunija aptuveni tai pat laikā sāka realizēt tieši šādu modeli - ekonomika bija uzsildīta, budžetu saplānoja ar pārpalikumu un valsts paplašināja monetārās rezerves.