hihi, hivemind. kaut kas tajā ir..

Eko savukārt apgalvo, ka nākotnē Internets kā tehnoloģija būs nevis reliģija, bet sastāvdaļa tehnoloģiskajai kārtu sabiedrībai, kurā būs 3 kārtas:
1) tie, kam nav pieejas/zināšanu par tehnoloģijām;
2) tie, kas tās prot izmantot ikdienas līmenī: lietot bankomātus, rakstīt e-pastus, utt.
3) tie, kas valdīs pār pasauli.

3. punkts ir samērā izplūdis, jo nav skaidrs, ko nozīmē "valdīt" un "pasaule", bet lai nu paliek. Lai piekristu vai nepiekristu Eko, man pietiek ar trim jautājumiem:

Cik % no man zināmiem bērniem, mana vecuma un veciem cilvēkiem ir labi pazīstami ar zināšanu tehnoloģiju izmantošanu?

Cik % no man zināmiem bērniem, mana vecuma un veciem cilvēkiem zināšanu tehnoloģiju vidē jūtas tikpat ērti kā reālajā, vai pat ērtāk?

Cik % no man zināmiem bērniem, mana vecuma un veciem cilvēkiem izprot nozīmīgāko zināšanu tehnoloģiju arhitektūras un funkcionēšanas pamatprincipus?

Domāju, ka tie, kurus Eko raksturo kā valdītājus nebūs nekādi rahītiski tehnoloģiju guru, bet kā jau tas vienmēr ir bijis, tie būs harizmātiski, izdarīgi un apsviedīgi cilvēciņi, kas liks šādiem guru strādāt savā labā un nebūt nebūs ieinteresēti, piemēram tehnoloģijnepratēju kastas pastāvēšanā.

Supervara un kastas varētu izveidoties tad, ja kādai grupai vai valstij, sakoncentrējot tehnoloģiju kontroli, izdotos izveidot kiberapvērsumu vienlaikus ar reālo, noliekot valdības uz ceļiem tehnoloģiju un attiecīgi ekonomiskās krīzes draudu priekšā un piedāvājot gatavu uz jaunas paaudzes tehnoloģijām balstītu pārvaldes modeli.

Taču vismaz pagaidām tas būtu neticami, zinot, cik līdz nelabumam sarežģīts var izrādīties no biznesa viedokļa šķietami vienkāršs sistēmu integrēšanas uzdevums. Kāds tur apvērsums, ja tīklā un lielos uzņēmumos viss ir ņigu ņegu, krustām šķērsām, tehnoloģiju paaudzes sasietas kaut kā uz puņķiem, bet darbojas, kamēr ir miljoniem roku, kas to visu pieskata, nostiprina, pārtaisa, paplašina, etc.

Kā tas ir redzams no nenosauktas tehnoloģiski attīstītas lielvalsts piemēra, vienkāršākais ceļš uz apvērsumu ir atrast labu iemeslu uzspēlēt kariņu ar īstu vīru cienīgiem ieročiem, kas ar laiku, tiesa gan, būs neticami labi atsvaidzināti ar tehnoloģijām. Tādējādi īstie vīri varēs palikt mājās un ar vieglu nostaļģiju noskatīties uz citkārt sevis pilotētā tanka vai lidmašīnas bojāeju daudzdimensiju hologrāfiskajā TV istabā, kuras kameru izkārtojumu bus saprogrammējis viņa nenogurdināmais sīcis.

Supervara un kastas varētu izveidoties tad, ja kādai grupai vai valstij, sakoncentrējot tehnoloģiju kontroli, izdotos izveidot kiberapvērsumu vienlaikus ar reālo, noliekot valdības uz ceļiem tehnoloģiju un attiecīgi ekonomiskās krīzes draudu priekšā un piedāvājot gatavu uz jaunas paaudzes tehnoloģijām balstītu pārvaldes modeli.
---

Manuprāt, ja tas viss notiks, tad daudz nemanāmāk. Vara ne obligāti ietver sevī atpazīstamību.
Un tehnoloģiskie priekšnosacījumi tam tiek radīti jau tagad. Kā piemērs varētu būt e-paraksts -- tehnoloģija, kas palīdzēs cilvēkam NEBŪT personiski pārstāvētam attiecībās ar valsti. Pastarpinājums, kas nes informāciju. Jo vairāk pastarpinātas informācijas, jo lielākas iespējas ar to manipulēt "tiem, kas pa vidu". Protams, kā parasti - ar vislabāk pazīstamo manipulēt visgrūtāk.

Jājautā - vai Tu izmanto kredītkarti savām nepersoniskajām attiecībām ar banku? Neredzu būtisku atšķirību starp to un e-parakstu. Tava privātā atslēga būs pie Tevis un nozaudēšanas gadījumā Tev izsniegs citu. Un papīra dokumentiem var būt daudz kā vairāk "pa vidu". Tos var nozaudēt, pasakot, ka nav saņemts, var noviltot Tavu parakstu u.t.t. Ja jāizvēlas starp stāvēt garā rindā, lai uzskricelētu, piemēram iesniegumu par kaimiņam saplīsušo kanalizācijas vadu, kura dēļ Tu nevari naktī gulēt vai aizpildīt elektroniski parakstītu pieteikumu, kuru pēc tam elektroniski apstiprina ierēdņi, kuriem nav vairs tie papīri jānēsā no kabineta uz kabinetu, tad es izvēlos otro variantu. Tāpat kā ja Tev vajag naudu no bankas, Tu vari tur aiziet un dabūt to kasē, tāpat arī varēsi aiziet uz Domi, aprunāties, un nodot iesniegumu uz vietas.