- 31.12.07 12:29
- Viņa peldkostīmā atgūlās un aicinoši, un reizē ar tādu kā nožēlu skatījās manī. Mūsu kājas satikās. Mana plauksta slīdēja pa viņas kājas gludo, silto ādu, un es redzēju, kā notrīs viņas vēders. Strauji piecēlos un izgāju no istabas. Es taču biju nolēmis būt uzticīgs Viņai. Un vispār - es pat nezināju šīs sievietes vārdu. Tagad, kad reibums bija mazinājies, ievēroju, ka viņai nav diez ko glīta seja.
Mēs bijām iegājuši kaut kādā ēstuvē, laikam "Lido", bet vēl neredzēts, laikam tikko atvēries, pie tam diezgan gaumīgs, tādās tumšzaļās krāsās. Viņa bija sataisījusies nenormāli skaista. Biju samērā īgns, jo šī bija kārtējā "mums jau vienam no otra neko vairs nevajag, bet ir tik jauki reizēm pabūt kopā" tikšanās. Tad nez kāpēc sēdējām jau uz grīdas, un Viņa tik jocīgi manī skatījās un teica, ka es nekad neesmu teicis, ka Viņu gribu. Es apstulbu no tāda tiešuma, un reizē manī ielija prieka vīns, tumšsarkans kā viņas šīvakara lūpas, es jau biju atgūlies uz grīdas, un pārlaimīgs nokliedzos "gribu!", jā, pa visu restorānu, un tad vēlreiz, pārliecinošāk.
Bijām sporta nometnē, pēc briesmīgajiem ceļiem spriežot, Āfrikā, bet varēja būt jebkur citur civilizācijas nomalē. Iegājām krūmājā, aiz kura esot ezers, jo lai arī bija tikai rīts, karstums bija pagrūti izturams. Divreiz pārkāpām pāri izžuvušai upītei, kas akmeņaina līkločiem vijās caur krūmāju, un izgājām dzeltenas zāles pilnā klajumā. Ezera nebija, toties bija pusizžuvis dīķis. Pat tas likās gana labs. Tad blakus kokam ieraudzīju tīģerveidīgos. Vēl nepaguvu pabrīdināt pārējos, kad tie kā ēnas sāka līst uz mūsu pusi. Mežakaķu ģimenīte. Barvedis gluži vai apkampa vienu no pusmūža sievietēm, ar nagiem atstājot uz viņas muguras sarkanas svēdras. Viņa pat neiekliedzās, laikam bija jau noģībusi. Uzkliedzu, lai pievērstu barveža uzmanību sev. Noinstruēju pārējos, lai savāc asiņojošo sievieti un lēnām, klusi iet caur krūmiem uz nometni, galvenais lai panikā neskrien. Barvedis tikmēr jocīgā kārtā bija satvēris koka sprunguli un uzbruka man ar to. Man kaut kā izdevās izraut to viņam no nagiem. Tā mēs palikām aci pret aci. Pacēlu sprunguli un iekliedzos, šoreiz kaujinieciski, lai iegūtu nedaudz laika. Novērtējis pretinieka pārspēku, vizuāli nospraudu ātras atkāpšanās ceļu, pārliecinājos, ka neviens no ģimenītes neuzglūn no mugurpuses un pamodos. - dekodējas: No Kids - Neighbours Party
- 6 aksiomasieteikt virzienu
- 31.12.07 13:10
-
sadzeram, sastiķējam pa kādam?
- ieteikt labāku virzienu
- 31.12.07 13:12
-
Vēl agrs, taisījos pastrādāt. Atnāksi ciemos? Moš vakarā pie rasbainieciņa?
- ieteikt labāku virzienu
- 31.12.07 15:51
-
vienu par mani, lūdzu
- ieteikt labāku virzienu
- 31.12.07 16:44
-
tad arī par jums!
- ieteikt labāku virzienu
- 31.12.07 13:44
-
ai tak neinteresanti lasīt
- ieteikt labāku virzienu
- 31.12.07 13:56
-
banālais ir banāls līdz brīdim, kad kļūst personisks
- ieteikt labāku virzienu