Krievijas kodolieroči var izrādīties pārspīlējums. Kāpēc? Tāpēc ka kodollādiņu komponenti noveco. ASV arī saskārās ar šo problēmu, apzināja to un pieņēma mērus, par RU nav skaidrs.

Jā. Bet, kā jau bieži, mīts ir stiprāks par realitāti. Motivējot 'savējos' un iedvešot rīcībspēju paralizējošas bailes pretiniekam, vai tā sabiedrotajiem.

Nu tāpēc ir izlūkošana un lēmumu pieņemšana balstoties uz izlūkošanas datiem, visticamāk ka tas ir tas kas notiek, cik efektīvi - nu varētu gribēties labāk, protams

Jā, ar to efektivitāti ir slikti. Jo šāda līmeņa informāciju atklāj tikai ļoti šauram personu lokam. Galvenokārt tāpēc, lai pretinieks "neuzzinātu, ka mēs zinām." Jo tad radīsies jautājumi, kā tas ir atklājies, sāksies izmeklēšana un "iekritīs" aģenti.
Izrietoši, ja, piemēram, "aknu desa" Šolcs zina, ka Krievijas iespējas uzsākt kodolkaru ir tehniski apšaubāmas, bet viņa "mazāk iesvētīts" partijas biedrs visus biedē ar kodolkaru gadījumā, ja Vācija iedos Ukrainai Taurus raķetes, tad Šolcam ir jātur muti, pat ja no tā izrietēs parlamenta balsojums pret.

Tāda problēma ir + nepietiekama atbildes trieciena spēja jau nenozīmē zero un arī viens sekmīgs trāpījums ir mīnus viena pilsēta. Krievijas problēma būs atrisināta tad kad rietumiem būs pietiekams pārsvars sekošanā un pārtveršanā + sakaru slāpēšanā. Vispār tiek izstrādāti paņēmieni jebkuras ICBM galvas trajektorijas pietiekamai prognozēšanai lai to notriektu.

Krievijas apdraudējums sakņojas viltus, apmāna un sagandētas valodas, falšas vienlidzības idejas un otrādi apgrieztas pareizticibas kultūrā, kas rezultējusies un nostiprinājusies sliktā karmā. To var atrisināt tikai ar jaunu, labāku mitoloģiju vai līdz tīriem pirmsākumiem reformētu pareizticību, kas pavērtu ceļu karmas izpirkśanai. Tas var notikt tikai caur ārprātīgu pazemojumu un kaunu. Arī bez ārējas iejaukšanās, kas būtu vēlamais, bet maz ticamāks scenārijs.
Ja no katrām 500 ICBM galvām, ko nes katra raķete tikai viena nes kodollādiņu, tad pret to nav drošu paņēmienu.

Es ieteiktu citu variantu - sekularizēt krieviju, pārvērst to modernā Rietumu tipa industriālā valstī, tādā kas ir savietojama ar pārējām, tā viņiem būtu arī normāla cilvēku cienīga eksistence. Bez kauniem un pazemojumiem. Tas nozīmē pirmkārt izmest impēriskās dugina tipa idejas un otrkārt - marginalizēt pareizticību, novedot tās ietekmi līdz neapdraudošam līmenim, apmēram kā tagad ir dažādu baznīcu ietekme R-Eiropā, var vēl vājāku.

To var uzbūvēt un uzturēt tikai tad, ja darbojas saskarsmes, biznesa un darba ētika.

Industriālu valsti var uzbūvēt, tikai ja ir pārliecība, ka biznesa partneri Tevi nepiekrāps, bet, ja piekrāps, tad būs nodrošināts ātrs un taisnīgs tiesiskums. Tam, savukārt ir nepieciešama atbilstoša tradīcija, bet, lai tāda izveidotos, nepieciešams ilgstoši pieturēties pie kultūras, kurai ir ētiski pamati. Bet tādu ilgā laikā izveido politisks miers, sakārtota sociālā atbalsta sistēma, tiesiskums, labklājīga ģimene, labas gribas cilvēku vairākums, arī neagresīva reliģija, un priekšzīmīga ētika valdības vadītāju un ierēdņu rīcībās, kurām ir jābūt kā paraugmodelim.
Tādas valsts, kurā sākot jau ar valdošo autokrātisko eliti ierasta tradīcija ir meli un zagšana, pilsoņi nespēj iedomāties, ka citiem var būt citādi. Krievi un to satelīttautas Krievijā ir vēsturiski piemuļķoti tik daudz reižu, ka netic vairs nekam, izņemot māņticību, par ko ir pārvērsta arī pareizticība. Un tas, izrietoši, nosaka arī uz to, ko viņi sagaida no Rietumiem - neko citu, kā melus, viltu un nodevību. Rietumu investīcijas Krievijā cikliski beidzas tieši ar to no Krievijas partneru puses. Minu, ka dominējošais domāšanas veids ir, ka ārvalstu partneris, ko patiesībā slēpti uzskata par nicināmu pretinieku un sāncensi, jāpiemuļķo pirmajiem, kamēr neesi apkrāpts pats.
No šejienes arī skaidrojams daudzu vietējo atbalsts pašreizējam karam, jo tas sniedz cerību ar kaut kādiem teritoriāliem ieguvumiem kompensēt pastāvīgo pazemojumu par apmānu un bandītisma dominēšanu savā valstī, kā arī to, Krievija vairs nav impērija tās iepriekšējās robežās un citas ikdienas bēdas. Tādā valstī var uzcelt tikai militāro industriju, kas arī tiek darīts, vai izdarīt kārtējo apvērsumu, vai defoltu. Un tauta pacietīs, lepojoties ar savu izturību, lai arī statistiski turpinās nomirt jaunāki.
Bet labā ziņa ir, ka Rietumi konstatējuši, ka lielākoties var iztikt bez Krievijas dabas resursiem un ir gatavi samaksāt par to. Šie resursi it kā ir Krievijas bagātība, bet reizē problēma. Jo līdztekus pastāvīgai varas centralizācijas stimulēšanai, šī situācija ne vien nestimulē, bet pat kavē industrializāciju ārpus izejvielu ieguves, pārstrādes un transportēšanas nozarēm. Irāna, kas ir līdzīgā situācijā, to saprata jau agrāk, uzlikot uzsvaru uz zinātnes, tehnoloģiju un industrializācijas daudzveidīgošanu, un rezultātā tās ekonomika ilgstoši funkcionē samērā ciešami par spīti plašajām sankcijām.
Lai tas varētu notikt Krievijā, taiā vispirms sabalansētā veidā jādecentralizējas varai, izveidojot reģionu konfederāciju pēc ASV vai Šveices modeļa. Jo tā vienkārši ir pārāk liela centralizētai pārvaldei. Ja kādam izdosies to panākt bez plaša mēroga asinsizliešanas, varēs pelnīti saņemt Nobela Miera prēmiju.