- 13.6.22 12:04
- Stingrības un labestības apvienojums traumētā sabiedrībā ir reti sastopama parādība.
- 6 aksiomasieteikt virzienu
- 13.6.22 14:26
-
Nav ar ko salīdzināt, jo netraumēta sabiedrība pie mums izbeidzās līdz ar pirmo pasaules karu un Ulmaņlaikos tikai nedaudz paspēja atkopties. Kopš neatkarības atgūšanas sabiedrība tikusi traumēta visu laiku, jo īpaši pēc iestāšanās ES. Šķelšana, reformas, krīzes, politiskie mēsli, ... tas viss traucē attīstīties.
Atliek personīgais līmenis, bet arī tajā iejaucas valsts ar saviem aizliegumiem, stukačiem, tolerancēm un sodiem, neļaujot cilvēkiem pašiem lemt par savu dzīvi, tādejādi radot vēl vairāk traumētu cilvēku, tāpat kā padomju sistēma, kas visu laiku ar savu iespēju sodīt jebkuru, par jebko, karājās pār cilvēku galvu.
Varbūt pārspīlēti. - ieteikt labāku virzienu
- 13.6.22 15:21
-
Tā ir, bet gobāli ir ar ko salīdzināt. Kopš iestāšanās ES iespēju paskatīties kā ir citur ir bijis vairāk, nekā jebkad iepriekš. Pamazām jau arī mūsu valsts kļūst mazāk policejiska, jo jaunā paaudze gan vairāk tiek pie teikšanas, gan ir mazāk toleranta pret ierēdņu neiecietību un neklusē par šādiem gadījumiem.
- ieteikt labāku virzienu
- 15.6.22 19:16
-
Kuras Tavuprāt ir tās maztraumētās, vai netraumētās valstis pasaulē, ar kurām mēs varētu salīdzināties? Daudzmaz salīdzināmās kategorijās redzu Somiju un Čehiju, bet abas saņēmušas pietiekmi lielu sūdu daudzumu, lai viņas nevarētu saukt par maztraumētām.
Par valsts kļūšanu mazāk policejiskai pat ļoti nepiekrītu, jo manuprāt kopš iestāšanās ES kļūst ar katru gadu sliktāk, pirms tam bija korupcija ar sekojošu ierēdņu nesodāmību, bet taga ir tas pats, tikai savādāk, smalkāk. Un jaunā paaudze liela daļa izaudzināti par paklausīgiem sistēmas kalpiem, kas redzams arī šeit cibā, nekādas studentiskās brīvdomības vairs nav, ar tai sekojošu jaunu ideju bīdīšanu. Studenti bīda to, ko viņiem erasmusa programmās ieskalo smadzenē.
Stingrāka kļūst tikai sistēmas kontrole pār labticīgiem cilvēkiem, kas principā var novest sabiedrību tikai sliktākā stāvoklī. - ieteikt labāku virzienu
- 23.6.22 10:17
-
Labs jautājums. Manuprāt visa Skandināvija, ieskaitot pat Somiju, kas Ziemeļu kara traumai tikusi pāri, noteikti Šveice, Luksemburga, Austrija, Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda, jā varbūt arī Čehija un Slovēnija. Svarīgi ir, cik senas ir traumas un vai kopš tā laika ir bijuši nozīmīgi dzīves kvalitātes uzlabojumi. 2-3 paaudžu laikā traumas sadzīst un folklorizējas (lai nākamās paaudzes neaizmirstu).
Pirms pāris gadiem Vjetnamā no biznesa partnera negaidīti izdzirdēju šādu atziņu - amerikāņi tagad ir mūsu galvenie draugi. Jo negribam, lai mūs kā Laosu un Kambodžu pakļauj Ķīna. Crazy, bet fakts. - ieteikt labāku virzienu
- 27.6.22 19:58
-
No nosauktajām, par netraumētu, vai maztraumētu var pieņemt(jo nav dzirdēts, kas tur notiek) tikai Šveici un Islandi. A Eiropas valstis ir +/- tādā pat stāvoklī kā mēs, R Eiropas un citas R kultūras valstis šobrīd tiek traumētas vairāk kā mēs(pēc tā, kas redzams tīklā).
Ja atgriežamies pie sākotnējā uzstādījuma, tad pieņemu priekš sevis, ka katram ir iespēja būt, gan traumētam, gan labam, gan stingram vienlaicīgi, visā šajā paliekot uzticīgam saviem principiem, ja tie veidoti, lai kļūtu par labāku cilvēku.
Uz valsti paļauties nedrīkst un nevar, jo īpaši tagad, kad valsts turpina palielināt kontroli pār cilvēkiem, līdz ar to veidojot iespēju traumēt sabiedrību arvien vairāk.
Par Vjetnamu interesanti, bet vai viņi ir atteikušies no komunisma celšanas? - ieteikt labāku virzienu
- 27.6.22 22:40
-
Piekrītu par principiem attiecībā uz kļūšanu par labāku cilvēku vai nekļūšanu par sliktāku, ja līdz šim esi jau bijis labs, kas reizēm ir pat grūtāk, ja apkārt iestājas destruktīva masu psihoze. Jāņem gan vērā, ka to, kas ir 'labs' un 'labāks' katrs interpretē tā, kā bijis pieņemts ģimenē un pēc tam sabiedrības vairākuma kultiurā, izvēlētajā reliģijā vai kādā no kontrkultūrām. Uzskats, ka valsts palielina kontroli un tam ir tikai negatīvas sekas, proti, a priori tiek pieņemts, ka sekas būs traumatiskas, nevis, piemēram, mazināsies noziedzība, mazliet izklausās pēc kontrkultūras, proti nedaudz pārspīlēti. Bet pilnīgi piekrītu, ka, valsts pārstāvjus vajag pieskatīt, pieprasot labo principu īstenošanu, jo vara daudzus viegli sabojā. Ir iespējama krietnvaldība, bet tā ir konsekventi jāpieprasa.
Manuprāt no R-Eiropas pēdējās desmitgadēs traumēti ir briti, franči, grieķi un itāļi. Šveice, Vācija, Austrija, Benelukss, Spānija un Skandināvi dzīvo diezgan apmierinātā mietpilsonībā, ko palaikam iztraucē kāds imigrantu incidents. Savukārt Austrumeiropā ir atpalicēji kā Ungārija, Bulgārija un Rumānija, un iedzinēji kā Polija, Slovēnija un Čehija, kuriem visiem ir pamatīgs progress. Nu un mēs kaut kur pa vidu, vairāk gan uz lejasgalu, jo esam vairāk nomalē. Bet kā postpadomju republikām mums bija vissliktākās starta pozīcijas, tāpēc progress relatīvi vislielākais. Bet laiks traumu sadziedēšanai - visīsākais.
Vjetnamā komunistiskajā partijā ir vairāki spārni, starp kuriem vēlēšanās ir konkurence. pirms dažiem gadiem vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja progresīvais spārns, pārsvarā jauni, ārzemēs izglītojušies cilvēki, kas savus vecākus - hardcore komunistus diplomātiski pastūma malā un atvēra ekonomiku komercdarbībai. Bez tam tur ir nozīmīgs katoļticīgo īpatsvars. Pēc sankciju uzlikšanas Ķinai uz Vjetnamu pārcēlās ļoti daudz korporatīvo pārstrādes rūpniecības un elektronikas ražotņu. Ir liela varbūtība, ka ja Ķina uzbruks, Vjetnama nostāsies vienā koalīcijā ar Taivānu un ASV. - ieteikt labāku virzienu