arī pieredzes reflektēšana mainīgā pasaules uzbūves izpratnē?

Reflektēšana tak pieskaitāma pie modelēšanas paveidiem, ne?

Neteiktu vis, citādi tev sanāk tautoloģija sākotnējā ierakstā?

Es teiktu, ka scenāriju modelēšana ir vērsta uz nākotni, savukārt pasaules uzbūves izpratnes maiņa ir saistīta ar iepriekšējās pieredzes ievietošanu citā kontekstā - t.i., orientēta uz pagātni.

Ar scenāriju es domāju skatuvisku pasaules izpratni, kurā laiktelpas ietvaros viss mijiedarbojas noteiktās attiecībās un intensitātēs. Domāšanas procesā mēs mēģinām izspēlēt jeb pārskatīt dažādus scenārijus un iecementēt ticamāko. Attiecībā uz pagātni tas ir "tā, pag, kā tad tur toreiz bija". Un sākas pagātnes scenāriju modelēšana no indivīda šaurā un ievirzes sagrozītā skatu punkta.
Es nodalu refleksijas un reflektēšanu kā atšķirīgus fenomenus, tāpēc tautoloģija mauprāt nesanāk. Pirmās - refleksijas - ir sensora tipa uztvere (tiešā pieredze) vai atspoguļotā uztvere (atmiņu atsaukšanas procesa rezultāts), bet otrā - reflektēšana - ir iteratīvs process, kurā apziņu virzam cauri atspoguļotās uztveres refleksijām. Sadzīviskā un vēstures interpretāciju kontekstā atspoguļotās uztveres refleksijas ir pierādīti neprecīzas, nereti arī ievirzītas, izpušķotas ar piedomājumiem vai reducētas līdz fabulai. Tādēļ arī šo otro - reflektēšanu - es pieskaitu pie scenāriju modelēšanas - mēs modelējam ne vien nākotnes, bet arī atspoguļotās uztveres refleksijās balstītus pagātnes scenārijus (nav glaimojoša doma, protams, bet jebkas glaimojošs tipiski paralizē spēju domāt, tāpēc uzskatīsim to par ieguvumu).
Tas manuprāt attiecas arī uz mainīgu pasaules uzbūves izpratni. Zinātniekiem (neskaitot ievirzītos) iet nedaudz labāk dēļ refleksiju dokumentēšanas, bet šobrīd problēma ir nespēt noorientēties milzīgajā rakstu klāstā un atrast tajā būtisko, jo statistiski citētākie raksti izrādījušies tie, kam ir interesantāks saturs un informācijas pasniegšanas veids, nevis tādi, kas risina patiešām būtiskas problēmas.
Šis, protams, ir tikai viens subjektīvi un ievirzīti šauri ierobežotas informācijas apstākļos modelēts scenārijs par to kā, iespējams, ir.

Savukārt mainīgums vienkārši paģēr modelēt vairāk scenārijus (ja mērķis ir augstāka domāšanas kvalitāte).