Dzeja

Bērnībā man riebās dzeja. Patiesībā - nevis riebās, bet es to nesapratu. Es nespēju saprast, kā lieli
onkuļi un tantes var ņemties ar pantu rīmēšanu - tā vietā, lai celtu gaišo komunisma nākotni un taisītu noderīgas, taustāmas lietas. īpaši nesaprotama man bija dzeja bez atskaņām un skaidras, nepārprotamas domas. Nu, tāda uz šito pusi:

zāle tik zila
un debesis zaļš
bet polšs tikai pusē

Atskaņas piešķir dzejai tādu matemātiskumu, pareizu formu. Un pareizam, manuprāt, bija jābūt visam -
arī dzejai. Tā es bērnībā domāju. «Un ko tu domā tagad?» - jūs prasīsiet. Tagad es vairs nedomāju.
Tags:

Comments

Cerams tu tagad vairs nedomā par komunisma nākotni?

khm. nu TĀ es vairs nedomāju, kā bērnībā. ai, bet pēdēja teikumā tak viss tapa pateikts. ;)

March 2013

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      
Powered by Sviesta Ciba