| chimera wrote on September 23rd, 2005 at 11:42 am |
vot te ir pāris interesanti paradoksi. nē, ne par dieva sodu, tas vispār samērā absurds jēdziens, pēc visiem sv. rakstiem, cilvēks, pārkāpjot dieva likumus vienk iziet ārpus viņa (dieva) darbības sfēras (ak, nu i terminoloģija man šodien:), tādējādi ar viņu var notikt viss kas nelāgs, apmēram tā, kad cilvēks iebāž pirkstu ugunī, viņš apdedzinās, bet to tak neviens nesauks par sodu; cilvēkiem, protams, vienmēr ir tieksme visu pārspīlēt, tur tev pilnīga taisnība.
bet par to mīlestību, atteikšanos utt. mīlēšanās nav nekas slikts by default, bet sākotnēji tās tak nebija vispār, dzīvās būtnes nemīlējās, nevairojās, sāpēs nedzemdēja, nepārdzīvoja par saviem bērniem un mīļotajiem, tb, neieslīga visā tajā apburtajā lokā, no kura cilvēkam tip jācenšas tikt ārā. laime, ko cilvēks gūst mīlējoties esot tikai atblāzma no garīgās mīlas svētlaimes, bet nāve vispār nepastāv :)))
(
Read Comments)