vācēji
var biju aizgājis uz filmu "Vārpu lasītāji" Kinogalerijā. franču dokumentālais kino par cilvēkiem, kas savāc to, kas paliek aiz citiem, kas paliek pāri. katram "uzlasītājam" ir savs stāsts un motivācija, kāpēc viņš to dara un ko katrs "uzlasa"."uzlasītas" tiek visdažādākās lietas - sākot no pārtikas, lai izdzīvotu un beidzot ar da-jeb-ko (piemēram, pulksteni bez rādītājiem), lai izgatavotu mākslasdarbus. tikpat dažāda ir cilvāku attieksme pret šo lietu - gan uzlasītāju, gan visu pārējo. un daudziem uzlasīšana nebūt nav dzīves nepieciešamība, bet gan attieksme pret dzīvi, lietām, patēriņu un sabiedrību.
filma bija vienkārši lieliska. labāka, nekā es biju gaidījis. un labs tulkojums. labprāt redzētu vēlreiz.
ārprāc, aiz mums paliek tik daudz visa kā neizmantota...
filma bija vienkārši lieliska. labāka, nekā es biju gaidījis. un labs tulkojums. labprāt redzētu vēlreiz.
ārprāc, aiz mums paliek tik daudz visa kā neizmantota...
filma jau nebija par gružiem, bet par pār-patēriņu un cilvēkiem, kas domā un rīkojas savādāk, nekā vairums ļaužu. par cilvēkiem, kas izmanto to, kas citiem ir lieks un nevajadzīgs, bet viņiem lieti noder.
piemēram, daudzas lauksaimniecības lielražotnes izgāž tonnām kartupeļu, jo tie neder pārdošanai lielveikalā - par mazu / par lielu / nav ideālas formas. bet citiem tai pat laikā nav ko ēst.
es arī atcerējos līdzīgu sižetu n-tos gadus atpakaļ redzētu raidījumā "bez tabu".