Brālim ar draudzeni, kas nevienam ģimenē īsti nepatīk, ir svinības (atkal kopā sanākšanas, vai kāda apaļa jubileja, īsti neatceros.) Bet pēc vecākā brāļa lūguma biju viņam norezervējusi romantisku vakaru uz kuģa. Respektīvi, norezervējusi kajīti, kurās paredzēts pasniegt smalkas vakariņas un vīnu, lai pēc tam abi var nodoties mīlas priekiem. Gāju uz kajīti pirmā, lai pārliecinātos, vai viss ir pienācīgi sagatavots. Sākumā jau samulsu, durvis un trepes, kas veda lejā, bija gana šauras, tomēr kaut kā nokūlos lejā, un drīz vien arī brālis (kas ir īpaši lielāks par mani) un viņa draudzene. Te nu sākās interesantākais. Sapratusi, ka viss ir kā nākas, izlēmu doties projām un ļaut pārim atpūsties. Tomēr trepju caurumā, kas veda cauri dīvainam skapim, nevarēju pat galvu iebāzt, nemaz nerunājot, ka tiktu laukā pati. Sapratu, ka esmu klaustrofobiķe. Sāku meklēt logus, tomēr, ja kāds likās gana liels, lai pa to izlīstu, kad sāku to vērt vaļā, tas, nezkāpēc, samazinājās. Izdomāju dīvaino skapi nostumt nost, jo aiz skapja tomēr bija jābūt caurumam sienā, kas veda laukā no tās baisās telpas. Nostumjot skapi nost, nebija nekāda cauruma, tomēr kaut ko dīvainu atradu griestos- vienas durvis, kuras atvēru, tad vēlvienas drusku mazākas, kuras atkal atvēru, tad caurumu, kas viss bija noklāts ar mitru kartonu, kuru plēšot nost, centos tikt laukā. Brālis savukārt man no apakšas bļauj un saka, ka kaut kāda galva pamazām parāds uz skapja augšas, kas beigās izrādās esmu es, kas ir izlīdusi cauri visām tām durvīm, un nu atrodas tajā pašā izstabā- uz skapja augšas. Tad telpā sāka darboties kādi trīs TV, kurus pirms tam nebiju ievērojusi ar kaut kādu smadzeņu skalojošu reklāmu.

Pamodos!

Mūzika: aiz sienas AC/DC pēdējais albūms

Biļetes uz Rammstein, kuras biju iegādājusi saviem vecākiem vēl decembra sākumā, kopumā noliekot lielu naudu, izrādījās viltotas. Mātes lakotie nagi un ādas kleita, un viņas vīra (kurš ir lielākais šīs grupas fans, kādu zinu +  arī izskatās tieši kā grupas solists) neiedomājamā sajūsma, ka beidzot redzēs grupu live, izgāzās ar lielu vērienu. Atbrauca un aizbrauca. Gribēju vakar visus sūtīt tālu, šodien nekas nav mainījies.

Savukārt vakardienas saruna ar manu viedo aizokeānu draugu (jau kungu), lika man saprast, ka arī viņš ir vīlies šai zemē. "Nevienā zemē, kurā esmu pabijis, man nav tik daudz melojuši vai centušies apkrāpt. Nekur. Latvijā, šķiet, tas ir cilvēka dabā. Ne tikai biznesā, kur bez krāpšanas un melošanas vispār nekas nenotiek, bet arī attiecībās starp mīļākajiem un draugiem." Šie vārdi mani aizskāra tikai vienā punktā- es arī esmu daļa no Latvijas sabiedrības.. Aizokeānu draugs mani nomierināja, sakot, ka es esmu vienīgais tik atklāts un patiess cilvēks iekš Latvijas (ko viņš ir te sastapis), tomēr esot redzējis manis teikto līkločos vai kaut kur aiz stūra noslēptus. Un tomēr- paldies, man tas daudz nozīmē.

Vakar satikos ar inteliģenci.

Mans suns ir narciss, gandrīz pusstundu sēž un skatās uz savu atspīdumu vīna ledusskapī. Tomēr, man arī viņš sķiet visskaistākais radījums, ko māte daba spētu radīt.

Ja sākotnēji Muse nosodīju par Queen grupas motīvu izmantošanu un vokāla līdzību ar Ville Valo, tad šodien jāatzīstās, ka puikas ir spēcīgi. Dusmojos uz savu DNS, kas nav devis man gana spēcīgu balsi, lai skaļi dziedātu viņiem līdzi. Viņu mūzika uzvelk mani gaisā. Vēl, biju aizdomājusies, vai tiešām Matthew Bellamy studē visus mūzikas stilus un meklē, kur smelties iedvesmu. Viņu mūzikā dzirdama opera, simfonija, rokenrols, garāžas roks, nemēģināšu uzskaitīt, te neesmu tik spēcīga. Bet pats skaistākais, ka ar viņa balsi pat operu iedzīedāt varētu. Un tā es funktierēju, kur puika sevi tā izkopis, mūzikas instrumenti, balss... Izrādās, viņam ir doktors mūzikā! Arī abiem pārējiem grupas dalībniekiem ir doktora grādi.

Tas man atgādina grupu Queen un viņu panākumus- arī visiem grupas dalībniekiem augstākā izglītība. Tiesa, piemēram, Brian May augstākā izglītība ir fizikā. Vienalga skaisti!

Garastāvoklis:: gaisā
Mūzika: Muse- Exogenesis: Simphony Part 2 (Cross Pollination)

Vakar svinēju sava suņa dzimšanas dienu. Suns viens pats (nepieklājīgi) notiesāja visu dzimšanas dienas kūku (gatavota no 800 gramiem vājpiena biezpiena, banāniem un burkāniem). Savukārt mans prieciņš slēpās vakarā ar Bollinger Special Cuvee un filmu Some like it Hot jeb Džezā tikai meitenes! Pēc vakara pataigas ar suni devos uz gultu un sapņoju, ka arī man ir tik pat dumš (bet skaists) skatiens kā Marilyn Monroe, ka arī es esmu vieglas uzvedības, smalkiem solīšiem, aizsmakuši pieklusinātas balss dāma ar izcilu kažokādas apmetni/apkakli.

Šorīt bija jāmostās!

Aizvien vairāk manu prātu nodarbina skumja doma. Šķiet esmu pazaudējusi lielu daļu draugu. Dažus manas vainas dēļ, citus viņu pašu vainas dēļ, bet vēl citus tāpēc, ka gana labi neesam kopuši mūsu "draudzības dārziņu"!!!

Vēl reizēm skumīgāka doma- ka ar mani nav iespējams ilglaicīgi sadzīvot un 'draudzēties'. Jo saņemu atgādinājumus par to cilvēku esību, kurus pazīstu pavirši, neiedziļinoties sīkāk- tik vien kā- par darbu, par skolu, kā garšo šis vīns? Un, kas vēl interesantāk- šie cilvēki izrāda patiesu sajūsmu mani satikt. Kliedz, lec, spiedz. Raksta sms ar desmit izsaukuma zīmēm. Tas, protams, mani iepriecina. Bet reizē skumdina veco, labo draugu gaisīgums.

Nu nebrauc tas vilciens pa vecām sliedēm.

Oi.. Mīlu šo laiku, tieši šo laiku. Sniegainās ielas, iestigušās mašīnas. Dižen skaisti!

Šodien gan bija baisi. Dodoties uz centru darba gaitās un visādās citās gaitās- mašīna visa ceļa garumā nepiesila ne pa grādu, kājas un rokas nosala. Uhh.  šoferītis dusmīgs lamājās, tāpat kā mana māte lamājās ikdienā par sliktiem braucējiem un tiem, kas mācās un traucē satiksmi. Uz Vanšu tilta saskaitījām trīs avārijas, savukār no tilta nobraucot pavērās skats uz degošu māju, kuru bija ielenkušu dūmi un ugunsdzēsēji. Bet pats baisākais bija fakts, kad atbraukuši, ātri ieskrējām sasildīties (tūlīt jau bijušajā) dzīvoklītī, šoferītis aizgāja uz vannasitsabu, kas ir slavena ar savu patstāvīgo siltumu, jo tur ir apsildāmās grīdas un noģība. Pārvērtās par baltu krītu un noģība. Sasita galvu pret izlietni un podu un nokrita.

Pievienošos vairākumam, ka gribas pavasari. šitais aukstums vairs nav izturams. Ar siltiem zābīšiem un mēteli te nav līdzēts, vienalga pirksti grab no aukstuma.

Viens zvans un visa pasaule apgriežas kājām gaisā. Bet ja godīgi, tad to es šodien gaidīju visvairāk!

Garastāvoklis:: apmulsusi