Mani kaitina "maziņie", kas iziet trīs dienu vīna kursu apmācības! Upuri! Aizsākumos uzskatīju, ka esmu neiecietīga, un man jāsadzīvo! Parunājot ar augstākiem spēkiem, sapratu, ka šis ir globāls jautājums. Zīmēties, ka daudz zina, var tikai cilvēks, kas nezina neko. Tik neliels ieteikums: Nevazājaties pa vīna veikaliem un restorāniem stāstot cik daudz Jūz zinat, vienā brīdī pretī stāvošais cilvēks, kas Jūs apkalopo- piefiksēs kādu Jūsu frāzi un stāstīs draugiem, radiem, darba kolēģiem kā jaunāko joku. Vēl līdz šai baltai dienai ceļo teksts: "Es zinu, ka esmu dzērusi sarkanu Šabli! Vīna kursos pie Ginta!"

Mūzika: Cage The Elephant- Back Stabbin' Betty

Cik reizes var kāpt uz grābekļa līdz piemetas ilgstošas galvassāpes? Šodien, grābeklis man stāv tieši pretī, tas nav kāds jauns un labi zaļā pavasara zālē paslēpies grābeklis. Tas ir vecs, ierūsējis grābeklis, kas ir redzams jau pa krietnu gabalu. Un es mērķtiecīgi eju uz to pusi. Ja man ir ticība un sievietes intuīcija, ka cilvēks var būs labāks un skaistāks, ja parauj pareizo džempera pavedienu, vai tas attaisnos kārtējo punu?

Mūzika: The White Stripes- A Martyr for my Love for You

Crash pusstundā? Vai tas mūsdienās maz ir iespējams?

Pagājušās grūtās sesijas laikā /uhh/, kursabiedrene izveidoja kopējo e-pastu, lai varam tur nosūtīt savus referātus- tādejādi ērtāk un ārtāk sagatavoties eksāmeniem. /nopūšas/ Nu mana vēlme piepalīdzēt kursa biedriem, nosūtot manu mēneša darbu ir izgruzdusi dusmās. /grr/ Šodien sēžot un garlaikoti klausoties savu kursa biedru referātos par VFR īstenoto VDR neatzīšanas politiku, viens pret vienu dzirdu savu referātu. :(

Sadusmojos un uzdevu puikam publisku jautājumu, uz kuru viņam vajadzētu atbildēt, ja būtu lasījis sevis norādīto literatūru. Viņš neatbildēja. Pateicu, kurā grāmatā atbilde uz jautājumu ir meklējama un pati atbildēju uz sevis uzdoto jautājumu. Piecēlos, lai dotos prom, kad pēkšņi ierunājās Valters!

-Tu esi ļauna! Ar vienu jautājumu sabojāji viņam atzīmi.
-Dievs dod! Dievs ņem!

Mūzika: Modest mouse

Ir nu gan manos spēkos sev noskaņojumu sabojāt.

Piektdien sadusmojos un uzvilku sevi, un šodien  jūtu smagas piektdienas paģiras. :(

Šorīt aizrāvās elpa, atceroties kādu vidusskolas pēdējās dienas notikumu. Manai latviešu valodas un literatūras skolotājai bija divi muzikāli dēli. Vecākais, kas tikai gadu iepriekš bija pabeidzis to pašu skolu, kuru grasījos es, bija aizgājis traģisko bojā. Atceros, ka vienu pašu satiku skolotāju, kas nāca man pretī un es viņu sveicināju. Viņas acis bija sarkanas un viņa man neatbildēja.

Aizskrienot mājās, sāku mētāt savas istabas mantas pa gaisu, noslaucīju galdu tīru un lādēju Dievu. "Ak tāds Tu esi, aukstais ķēms? Viņai taču sāp. Par ko? Kāpēc? Kādā jēgā?"

Tikai šodien, lasot Dons Žuāns sapratu, ka dievišķība slēpjas vien cilvēka (vai citas dzīvas būtnes radīšanā), neko citu viņš ietekmēt nevar. Zaratustra, Dievs ir miris. Kur pārcilvēks?

The Edge ir diletants. Tik ļoti sadusmojos, ka viņu nolika blakus tādam virtuozam kā Jimmy Page! The Edge drusku paspaida pedāli, pasmejas- un tad klusiņām nosaka: "Re, ko es patiesībā spēlēju!" Un nospēlē to, ko pēc trīs mēnešu kursiem jebkurš zīdainis nospēlētu! Kauns, kauns, kauns. Nu kurš šo slinķi šai kompānijai pieslēdza? Pat U2 dziesmu vārdus no lapiņas lasa! Fui! Kad Jimmy Page un Jack White runā par roka un blūza klasiķiem, The Edge tikai truli smaida, nesaprotot par ko šie abi sarunājas. Gan Jimmy Page, gan Jack White platēs liek klausīties izcilus mūziķus un ģitārspēles- The Egde, savukārt uz kasetes liek klausīties tikai sevi. The Edge ar šiem abiem stāriem kopā, regulāri spēlēja nepareizi (labi, ka pietika drosmes atzīties), plus vēl mulsināja Jimmy Page!!!

Fui!

The Edge, Tu NEKAD nedrīksti pacelt sevi tik augstu, lai domātu, ka Tu vari stāvēt plecs pie pleca ar šiem cilvēkiem!

Āmen!

Šodien ir blues noskaņojums. Un vakar bija blues noskaņojums. Arī aizvakr, un visu pagājušo nedēļu. Arī visu pagājušo mēnesi bija blues noskaņojums.

Bet šoreiz sanāks!