| |
[Sep. 18th, 2025|11:09 pm] |
|
Varbūt ir Ziemassvētku laiks, tas ļaunais brīdis pirms svētkiem, kad es nezinu, kur sevi likt. Vienu dienu stāvu origo pasta nodaļā, gaidu, kad ekrānā parādīsies mans kārtas numuriņš, kad man pēkšņi liekas, ka es Tevi pazīstu, esmu kaut kur redzējusi. Tev ir jānosūta paciņa, bet Tu izskaties pēc kāda, kurš taisnā ceļā dotos makšķerēt, jo Tev kājās ir gumijnieki. Es saprotu, ka man ir apmēram tik daudz laika, cik viena sērkociņa izdegšanai, lai es pagūtu pateikt Tev visu. Es saku pasta darbiniecei, ka man vajadzētu vienu pastmarku. Vai sūtīšanai pa Latviju? Nē, tālāk. Daudz tālāk. Un Tu pagriez galvu uz manu pusi, it kā nespējot noticēt, ka man ir balss. Tu domā, ka Tu nemaz nevarētu izvēlēties, vai Tev patīk vai nepatīk šī balss. Es nevaru izvēlēties pastmarku. Man vajadzētu ar Flow kaķīti, bet saprotu, ka tas ir stulbs jautājums. Šādas pastmarkas viņiem nav jau sen. Tu esi, Tevis ir vairāk. Te tu esi, te tevis nav. Uz ielas mani gandrīz notriec velosipēdists rūķa cepurē. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2025|09:42 pm] |
|
Zini? Es biju aizgājusi uz Lido apēst saldo. Un ēdot šo saldo es domāju par Tevi. Iedomājos, ka Tu varbūt tur satiec kādu sievieti, kuru Tu labi pazīsti. Domāju, ko Tu viņai dari. Visu to, ko man nē. Es nezinu, vai es tai domai noticu un sekoju, bet tur nu tā ir. Starp sadrupināto cepumu kārtu un pārpasaulīgi labu melleņu mērci, pašā apakšā. Tas ir tik skaisti, kā Tu man nepieskaries. Nolaizu karotīti. Grīgs. Gribas smēķēt. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2025|04:50 pm] |
https://www.youtube.com/watch?v=MCPHV9GqVNk
kamēr parastais vīrietis Norvēģijā, paklausos Grīgu
izdomāju sev ciešanas
aizeju uz Lido
apēdu saldo
jo es tā vienkārši varu
man viss augstākminētais piestāv un labi padodas |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2025|04:31 am] |
Te, kur strādāju, darbu parasti visvairāk pirmdienās, pēc tam darāmā kļūst arvien mazāk, bet piektdienas bieži ir pavisam klusas. Šonedēļ viss kaut kā otrādi šķiet. Uz darba balli rīt neiešu, man nav, ko vilkt, turklāt skapī ideālā kārtība un negribas šī iemesla dēļ tur vandīties, lai gan gribētos pēkšņi pārdomāt pēkšņas pārdomāšanas pēc. Sarežģīti. Vēl vakar meklēju kaut ko šādam meikapam (acīm, jo lūpām tā kontūrlīnija jau vairs nav tas, kas man patīk):
Tikai nesmejieties, ja? Es gan baidos, ka neko no tā visa nesaprotu. Meitene savilka man uz rokas dažāda pelēkuma svītriņas, es tā arī neko neizvēlējos, jo nobijos, ka izskatīšos vienkārši kā ar uzdauzītu aci, bet nopirku nagulaku, saucas “a bit of a devil”. Nav sarkana, drīzāk atgādina kaut kādas sašķaidītas vaboles. Patika nākt mājās ar tām svītriņām uz plaukstas virspuses. |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2025|08:29 am] |
es vakar nevarēju izvēlēties starp Markesa stāstiem un Miranda July "All Fours", bet beigās paliku pie July, jo kaut kad ļoti sen esmu lasījusi kaut ko no viņas rakstītā un atceros, ka patika. tagad man tas jālasa, bet negribas. es visās grāmatās pēdējā laikā viļos, piemēram, Brices tulkotajā Bagāžā. tur tik daudz to personāžu, visi viņi grab un jāvelk līdzi lasot. nē, paldies.
ieslēdzu ziņas. es simts gadus nebiju klausījusies ziņas. man tikai vajadzēja sagaidīt laika ziņas, jo esmu pasūtījusi siltu un saulainu svētdienu, bet ilgi bija jāgaida tās ziņas, nācās klausīties visu ko citu arī. uzzināju, ka nākamnedēļ sola salnas.
M. šonakt teica, ka es izklausoties mierīga. pārjautāju, kā viņš to domā. viņš nevarēja paskaidrot. |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2025|06:26 am] |
|
sapnī biju Ikea, bildēju sevi spogulī, kura ietvars no vienas puses bija saule, bet no otras - mēnestiņš, saulīte bija smaidīga, bet mēnestiņš raudāja zvaigžņu asaras, maksāja 14,99 |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2025|06:20 am] |
man nepietrūkst ne mammas, ne S., jo es jau sen vairs neesmu tas cilvēks, kuru viņi būtu pazinuši
es visu šo laiku domāju, ka nav nekā tāda, kā man pietrūktu
bet tad satiku kādu
un tagad man pietrūkst kaut kā neesoša
es nezinu, kā ir labāk
piezvanīju M. plkst. 2 naktī, atstāstīju viņam Claire Keegan stāsta "Antarctica" sižetu
viņš smējās
tad mēs samainījāmies ar miegiem
es cēlos un vēlos
viņš devās pie miera |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2025|06:21 pm] |
like a dog chasing its tail |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2025|05:46 pm] |
zini, kā to sauc?
tavu rokassprādzi.
par ārišķību.
es viņu pazīstu.
tas ir mans otrs vārds.
kamēr Tu būsi prom, es apsolu, ka gaidīšu.
darīšu visu tāpat kā līdz šim.
kāpņutelpā lejā ejot pusstāvos apstāšos, lai paskatītos uz debesīm, īsti nespējot noticēt ne saulainai, ne mākoņainai dienai.
atved man fjordus un kādu trolli. |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2025|04:55 pm] |
nu labi.
nav tāda sapņa.
ir tikai the way the water sparkles.
izveļos no pusdienas miega kā kaķēns no groziņa kopā ar dzijas kamoliem.
tētis sasūtījis bildes no Dušanbe. |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2025|04:09 pm] |
Kāpēc Tu tā dari, es domāju.
Kāpēc Tu liec man Tevi dievināt ar tik sasietām rokām.
Bet man jāatzīst, ka tajā ir kaut kas skaists.
Jo ilgāk Tu neatnāc, jo mazāka saraujas iespējamība, ka atnāksi, man šķiet.
Vienīgi sapnī Tu sēdi uz gultas malas manā guļamistabā, bet ievēroju, ka Tev ap plaukstas locītavu nav Tavas ierastās tīģeracs rokassprādzes.
Tā es saprotu, ka Tu paliksi mazliet ilgāk.
Tāda kā zīme, ka es drīkstu sameklēt kaut ko par pelnutrauku nosaucamu, lai vari sēdēt uz palodzes virtuvē, lai savukārt varu redzēt šos jumtus, pagalma rosību citādi, it kā caur Tevi.
Tāds sīks smalkums.
Detaļa, ko mīlu. |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2025|05:10 am] |
viena vasarrudenīga diena vakar
taurenis aizlido ar punktu uz spārniem
man šķiet, mēs abi esam priecīgi turpceļā
atpakaļceļā arī, bet citādāk, jo vilcienā sakāpj cilvēki
un nevar vairs tā īsti parunāties
es vienkārši klausos kaut ko savās austiņās
viņa neielāgojamā seja
kaut gan varbūt tā ir parasta seja
bet es vienmēr esmu pārsteigta, kad viņu satieku
pirmajā brīdī
pēc tam jau pierodu
"I died a lot
to live a little
with you" |
|
|
| |
[Sep. 13th, 2025|08:35 am] |
https://www.youtube.com/watch?v=GyETj5qa-Fg&list=RDGyETj5qa-Fg&start_radio=1
auksti, es atgriežos mājās pakaļ jakai, frizētavā meitenes aprunā Dārtu Daneviču, es nezinu, es nepiedalos sarunā, jo pa teātriem nestaigāju, vienīgi cenšos izdomāt, vai tā ir, kā Vulfa raksta, ka “every day includes much more non-being than being”, kamēr mani apčubina. |
|
|
| |
[Sep. 12th, 2025|05:26 am] |
nosapņoju apmēram šādu galdiņu un tādus krēslus, pat zāle bija tāda - kā saulē izdegusi vai nomīdīta - kāds tuvojās man no aizmugures - atglauda matus uz vienu sānu, it kā lai noskūpstītu kaklu
un viss |
|
|
| |
[Sep. 12th, 2025|02:58 am] |
https://www.youtube.com/watch?v=YhZdE177qr8&list=RDYhZdE177qr8&start_radio=1
vienu laiku daudz klausījos šo dziesmu, ne par vienu nedomājot, varbūt tāpēc man tā tik mīļa?
viņš nepiezvana, neatraksta.
tētis stāstīja, ka korī mācoties jaunu Paula dziesmu. "Dārzs ziemā" vai kaut kā tā. esot sarežģīta. man nosaukums vien patīk. domāju, kā varētu izklausīties tāda dziesma.
/ahh, atradās tāda dziesma Radio kora izpildījumā - izklausās vispār nenodziedama - bet skaista. |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2025|09:41 am] |
https://www.youtube.com/watch?v=KELnXL93Hik&list=RDKELnXL93Hik&start_radio=1
divas labas dziesmiņas pēc kārtas radio šorīt, vai nav brīnišķīgi?
kas man vēl jāizdara līdz rītdienas pēcpusdienai:
- jāatver acis;
- jānogludina rītausmām asie stūrīši;
- jānostājas pie spoguļa un jāizmēģina, ko viņam teikšu šķiroties - man riebjas atvadas - es vēl neesmu izdomājusi, ko teikšu - varbūt pateikšu, lai pārstāj vienreiz kacināt to kolēģi darbā, kuru viņš kacinot. |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2025|07:23 am] |
"Bet nē, Vējš tikai gatavojas spēlēt. Tā viņš spēlējas, spēlējas, līdz sāk spēlēt." - I. Ziedonis
(tētis rīt lidos uz Azerbaidžānu saēsties plovu.
bet manī ir tāda vilkme, kas drīzāk skrubinās pretī nevis plovam, bet dvēseli sasildošai ķirbju biezzupai ar tučtuč apgrauzdētām ķirbju sēkliņām.
it's soup season baby hell yeah) |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2025|05:31 am] |
vienu dienu septembrī vasara nolemj, ka vēl uzkavēsies. viņa te paliek vienu dienu, tad vēl vienu. un tad vēl.
varbūt tāpēc es tā gribu pārlēkt pāri lappusēm, lai ir jau novembris, lai viss ir atrisinājies vai nu vienā vai arī otrā virzienā.
es droši vien tad beidzot ieviesīšu savā repertuārā tumši zilu bereti, lai gan nedomāju, ka man tāda piestāvēs, tā vienkārši būs berete beretes pēc, kripatiņa cita stāsta no pilnīgi citas sērijas, jo esmu atkarīga no karāšanās šī mata galā.
pamodos un tumsai teicu "nu ko. nu sāksim atkal kašāties, ko?"
jo tas ir viss, ko es daru pēdējā laikā.
es kašājos.
"What do you do from morning to night?" "I endure myself." - Emil Cioran |
|
|