| |
[Sep. 18th, 2025|04:31 am] |
Te, kur strādāju, darbu parasti visvairāk pirmdienās, pēc tam darāmā kļūst arvien mazāk, bet piektdienas bieži ir pavisam klusas. Šonedēļ viss kaut kā otrādi šķiet. Uz darba balli rīt neiešu, man nav, ko vilkt, turklāt skapī ideālā kārtība un negribas šī iemesla dēļ tur vandīties, lai gan gribētos pēkšņi pārdomāt pēkšņas pārdomāšanas pēc. Sarežģīti. Vēl vakar meklēju kaut ko šādam meikapam (acīm, jo lūpām tā kontūrlīnija jau vairs nav tas, kas man patīk):
Tikai nesmejieties, ja? Es gan baidos, ka neko no tā visa nesaprotu. Meitene savilka man uz rokas dažāda pelēkuma svītriņas, es tā arī neko neizvēlējos, jo nobijos, ka izskatīšos vienkārši kā ar uzdauzītu aci, bet nopirku nagulaku, saucas “a bit of a devil”. Nav sarkana, drīzāk atgādina kaut kādas sašķaidītas vaboles. Patika nākt mājās ar tām svītriņām uz plaukstas virspuses. |
|
|
