| |
[Nov. 9th, 2025|06:21 am] |
brokastīs izmēģināju auzu pārslas uzvārīt ar klāt pierīvētu ābolu. kanēlis un pustējkarote medus ļoti piestāvēja. svētdiena un vienīgā brīvdiena, tas saucas. beidzot ir laiks māžoties. māžoties ir jauks vārds. es nezinu nevienu, kas tādu lietotu.
atcerējos, ka man somā no vakardienas pastkastītes izķeksēta vēstule. bija kārdinājums to atvērt uzreiz, bet nebija šķēres pa rokai, tāpēc atveru to tikai šorīt. bet tur iekšā!!! pilnīgs kosmoss. sīkumiņu krikumiņi - viss tik pārdomāti un saskaņoti - man tagad būs krietni jāpapūlas, lai revanšētos, kā pieklājas.
man ļoti patīk šis brīdis. āriņa it kā sakrīt ar iekšiņu. tagad īpaši dūmakainos rītos koki izskatās kā zvērējuši teikt tikai taisnību. es cenšos nedomāt par to, cik garlaikoti visi izskatās šajā ballītē, zini. nīkstu pagaidām vientuļnieku stūrītī ar savu alus bundžiņu. alus gan ir ļoti labs un mūzika arī, tāpēc var iztikt. |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2025|08:24 am] |
sapnī kaimiņiene (tā pati, ar kuru šad tad aprunājos kāpņutelpā par virspusējiem sīkumiem, bet šad tad šajās īsajās sarunās iezogas arī pa kādai personīgai detaļai) pārvācās. visa iedzīve bija izstumta uz ielas, bet pati ar zibenīgiem kanārijputniņu pirkstiem vēl apčubināja telpaugus, kas bija nolikti uz galda, kas savukārt bija pārklāts ar rūtainu vaskadrānu. "ja vēlaties, varu Jums atstāt līdakasti," viņa smaidīgi teica. "man šo augu jau tāpat ir par daudz un negribētos, ka jaunās mājas pārvēršas par īstu biezokni." paņēmu līdakasti, kas bija izaugusi teju manā garumā, un kāpu augšup.
bieži esmu nomodā domājusi, kā pie viņas varētu izskatīties, tāpēc ļoti patika šīs sapnis.
vēl sapnis patika, jo tajā rīkojos pretēji tam, kā būtu darījusi dzīvē.
dzīvē es noteikti būtu pieklājīgi atteikusies no līdakastes.
tagad man gribas kleitu tādā rūtainas vaskadrānas rakstā. |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2025|04:29 am] |
nožēloju, ka neaizgāju paklausīties, kas behzodam abduraimovam sakāms bez vārdiem (interesē visvairāk, ko saldajā ēdienā (piedevās) spēlēja). tētis bija un tagad gaidu ļoti sīku un smalku atstāstījumu. pati aizsēdējos pie darbiem tik ilgi, ka beigās vairs nesapratu īsti, kas šī par nedēļas dienu. bet nu nekas, vēl varu paspēt uz šo: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/156196
iemiegot iedomājos par jūru.
kā reiz tā tumsā stāvēju un klausījos tās straujajā elpā.
it kā tā tikai mēģinātu atgūties pēc skrējiena.
pamodos. uz ziemassvētkiem gribu sev uzdāvināt skrejceliņu, citādi nav, kur likt dusmas. viss šis, no kā nevaru un nevaru pamosties, zini. it kā. kinda. |
|
|
| |
[Nov. 5th, 2025|08:15 pm] |
es sen neesmu neko uzrakstījusi par kafiju. kaut gan šķiet, ka par kafiju jau esmu pateikusi visu. kādu brīdi paskatījos google, vai neatradīsies kāds labs citāts , kur būtu pieminēta kafija, bet viss bija kaut kur jau dzirdēts. man noderētu kāda tāda ierīce, kas kafijkrūzīti uztur vienmērīgi siltu. kafija pārāk ātri atdziest. īpaši pēdējā laikā. es nezinu, ar ko tas saistīts, ja godīgi. man nešķiet, ka es šajās dienās būtu domīgāka kā citkārt. bet kafija atdziest tik pēkšņi, zini.
nekā cita, ko te pieminēt, man nav. vienkārši novembris, no kura negaidu neko citu, kā vien pašu novembri. vienu dienu tētim teicu, ka man jāieiet veikalā un jānopērk šādi tādi bits and bobs, un ļoti sasmaidījos pati par šo British English. esam ar tēti pasākuši staigāt pa restorāniem (parasti otrdienās, jo tās ir tik riebīgas dienas). es vairs nedomāju par M. tik bieži kā agrāk. nezinu nevienu, kas tik labi paveiktu savu darbiņu, kā to izdara novembris. novembris vienkārši nogādā mani un Tevi vēl tuvāk pie ziemas. |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2025|01:06 am] |
|
Vakar paskatījos augšup, kur bija parastas pēclietus debesis, un iedomājos, ka man tās jānofočē un jāaizsūta Tev bilde, jo Tu saprastu. Vai arī pat ne tā. Paskatījos uz debesīm un iedomājos par Tevi. Bet tad atcerējos, ka mēs vairs pat nesarunājamies. Cik muļķīgi. Silly human. |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2025|07:42 pm] |
|
Es zinu, ka Tu vēl esi te. Mazliet. Zini, tik ļoti gribas saukt Tevi par mīļo. Mīļais M., vai Tu vispār pats to zini, ka tādās trešdienās, kad 11. tramvajs kā izgaismots kāpurs iegraužas dziļāk tumsas serdē, lietum piedraudot ar pārvēršanos snigšanā, es Tevi neredzu, bet zinu, ka tas esi Tu? Man nav iebildumu, ka Tu salauz man sirdi. Es nekad neuzticētu savas sirds krakšķināšanu kādam, kurš to neprastu izdarīt tā, kā man patīk. Turpini, turpini vien. Tev labi sanāk. Es jūtos sasodīti labi. Es ceru, ka Tu esi laimīgs tagad, kad otrreiz tajā pašā upē ne man, ne Tev vairs neiekāpt. |
|
|
| "mirdz saulē tukšas krūzītes" |
[Oct. 28th, 2025|08:02 pm] |
|
mīlu Tavu trauksmaino, saspringto būtību. it kā Tevi kaitinātu viss, ar ko nākas krāmēties. it kā viss būtu tikai tādi kaitinoši sīkumi. tāpēc Tu daudz smēķē un dzer kafijas. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2025|08:19 am] |
|
"We shall go to the motorcycle races in Laconia and come back all calm and warm" - F. O'Hara |
|
|
| |
[Oct. 13th, 2025|05:22 am] |
|
Rudeņos sapņi līdzinās nomodam. Stopoju netālu no Sēnītes. Pabrauca garām visas glaunās mašīnas viena pēc otras. Apstājās sagrabējis furgons ar piekrāmētu aizmuguri. |
|
|
| you can close your eyes |
[Oct. 12th, 2025|06:59 am] |
 |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2025|05:47 am] |
es vakar tomēr izkāpu no gultas.
šodien jābrauc uz jūru pēc vētras.
zini, man šķiet, tādās dienās kā šī tu vari vienkārši vērot mākoņus, cenšoties saskatīt tajos zīmes, un atrast tur tik pat daudz no sava Ceļa, cik visur citur.
no turpinājuma gaidu, vai ziema būs sniegota jeb tomēr ne.
cits nekas īpaši neinteresē.
varbūt vēl ierastais Latvijas Radio kora Ziemassvētku koncerts. |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2025|07:57 am] |
mīlu kušinošo lietu šorīt, citādi viens aizkustinājums noved pie nākošā.
ja man nav Tevis...
un man nav Tevis...
tumsa un tas, kā šovakar nākšu mājās, ievērodama rosību aiz pirmā stāva logiem, uzrakstīs man gulētejamo pasaku, kas sāksies ar vārdiem "only the one who brought the bird can make it sing". |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2025|05:01 am] |
|
dažreiz vēl rakstu Tev. īpaši brīžos, kad neizdodas Tevi iztēloties. nezinu, kāpēc tā ir, bet lielākoties redzu Tevi tramvajā, vēl mazliet arī darbā, varbūt kādā kafejnīcā, bet noteikti ne māju vidē. bet zinu, ka ap šo laiku jau kādu brīdi esi pārkāpis savas istabas slieksnim. šodien savāda diena. viss trāpa. "gan jau kaut kad," Tu raksti. es jau pat neesmu Tev atstājusi iespēju uzrakstīt kaut ko citu. tad nu tagad sēžu un rakņājos pa Tavu Gan Jau Kaut Kad kā pa savu somiņu, kurā mūždien ir viss kas, tikai ne meklētais. Ja aplūkoju šo Gan Jau no visām pusēm, tad man gribot negribot jāsmaida, jo asociācijas ar dziesmu, kurā vārdi "gan jau atkal debess malā sārta ola dīgs". ar Kaut Kad ir jau sarežģītāk. tās ir gan mana deguna priekšā aizcirstas durvis, gan vienlaikus arī pusvirus atstāts logs. Kaut Kad - kad būsi noguris no tūkstoš sauļu mirdzuma. kad Upe salieks savu muguru deviņos līkumos, vēl arvien būdama viņa pati. |
|
|
| |
[Oct. 8th, 2025|07:28 am] |
vienīgais no kopumā 24 filmiņkameras kadriem, kas man šķiet atrādāms.
patiesībā biju par šo pūkaino, salīdzinoši neseno ietilpināšanās atgadījumu piemirsusi, tāpēc bija priecīgs pārsteigums, verot vaļā fotosūtījumu. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2025|05:46 pm] |
vakar izdarīju visu laicīgi, tad biju Vivi pasažiere. iekāpu vilcienā un nokļuvu Saulkrastos. no bērnības Saulkrastos visvairāk atceros rudeņus un ziemas. vasaras paskrēja nemanot. mēs nemitīgi dauzījāmies pa āru. nekad nebija garlaicīgi. tagad man bieži ir garlaicīgi.
tad nopirku bulciņu un apēdu ar skatu uz horizontu. bulciņa bija ok. biju domājusi, ka man gribēsies ātrā solī paieties gar krastu, bet man gribējās pasēdēt un nomierināties. tur tā sēžot izlēmu, ka darīšu visu tieši tāpat kā līdz šim, proti, nedarīšu neko. jo piekritīsiet taču, ka būtu stulbi tagad pēkšņi saiet sviestā un histēriski mainīt taktiku? tā neviens nedara. tas nebūtu Zinedina Zidana cienīgi. Zinedins Zidans no rītiem arī noteikti nesteidzīgi malko kafiju, klausīdamies youtube pleilisti "no rush, monsieur".
bet, jā.
tiku mājās līdz ar tumsu. |
|
|
| |
[Oct. 5th, 2025|07:43 am] |
5 gadi kopš.
lasu konkūra noteikumus. |
|
|
| |
[Oct. 5th, 2025|06:10 am] |
|
ja tā padomā, pēdējoreiz priecīga biju salīdzinoši nesen. manuprāt, priecīga es biju tāpēc, ka šis piedzīvojums sevī ietvēra iespēju neizteikt nevienu vārdu, proti, nejauši sanāca iemaldīties Kleistos. tur bija sacensības vai kaut kas tāds. kā viņi tos punktus skaita? man visi lēcieni likās vienlīdz skaisti. tad kāds pa skaļruni teica, ka visi tiek aicināti uz apbalvošanu un nočāpstināja lūpas, it kā censtos saprast, pēc kā garšo konfektes pildījums. tad vienam zirgam astē bija iesieta bantīte. tad mākonis debesīs atgādināja uz lapas atstāta paraksta astīti. signed, sealed, delivered. |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2025|11:51 pm] |
|
Slikts sapnis bija. Pamodos. Reti tādi murgi rādās. Kaimiņiene aiz sienas klepo vienā laidā. Es Tevi dievinu. Atceros, kā pieturā stāvot Tev toreiz jautāju, vai redzi sapņus. Un Tu teici, ka tikai drusciņ. Un ar pirkstiem parādīji, cik drusciņ. Un es saķēru Tavus pirkstus smiedamās smieklīgi , man gribējās būt šim "drusciņ", un tagad vairs neatceros, kas bija tālāk. Nu iekāpām tramvajā. Laikam. |
|
|