| |
[Sep. 29th, 2025|07:28 pm] |
|
Viss sāp. Tādā pirmdienā, kāda ir šī. Es gribētu pārvilkt segu pāri galvai un palikt tā ilgi. No ļoti tāliem un gandrīz vairs neatminamiem psihenes laikiem vēl atceros tādu kā bezdomu tukšumu. Kura man mazliet pietrūkst. Reizēm. Bet it īpaši tādā pirmdienā, kāda ir šī. Bet ir daudz darāmā. Tāpēc es strādāju. Un klusiņām sev apsolu, ka tāpat arī turpināšu. Pat vēl vairāk. Es strādāšu daudz. Tās viņas, kas es biju kādreiz, vairs nav. Varbūt es kaut ko izdomāšu. Kaut ko vienmēr var izdomāt. Kaut Bukovskim nebūtu taisnība! Bet viņam ir taisnība - dažreiz viss ir tieši tā, kā visu laiku bija licies. |
|
|
