| |
[Jun. 2nd, 2025|09:30 pm] |
Šīs ir labas dienas.
There's always room for dessert.
Es nezinu, cik reizes es vakar apstājos un nobolu acis, un skaļi pasaku "tā!!!!!", kaut gan nav neviena, kas to dzirdētu. Kaut gan nekad jau nav.
Bet tad vienā brīdī es veicu manevru - es izkasos ārā no šīm četrām sienām. Esmu paņēmusi līdzi visu, par ko esmu varējusi iedomāties, pat matu stīpiņu. Austiņas. Grāmatu. Ūdens pudeli. Banānu. Mandeles. Visu.
Un tad es atrādos saulei. Guļu un diedelēju no svētdienas "vēl tikai 5 minūtītes", it kā 1. jūnijs būtu pirmā un pēdējā saulainā vasaras diena. Mežā zied meža zemenītes. Un tad pieturā stāvot kāds piesit man pie muguras. Sviežos riņķī apkārt, bet tur tante. Smaidīga. "Jums ods tur bija. Atvainojiet. Jūs laikam garšīga."
Šorīt plēšu nost maija lapiņu no magnētiņkalendāra, bet līdzi noplēšas arī jūnijs. Izdzeru savu rīta kafiju ar skatu uz jūliju, ar domām par vasaras vidu. |
|
|
