| |
[May. 27th, 2025|08:46 pm] |
|
izlēmu, ka turpmāk rakstīšu par to, kas ir, nevis par to, kā nav. man tas šķiet bezgalīgi grūti, bet es izlasīju skaistu teikumu, kas skanēja sekojoši: “Where you stumble and fall, there you will find gold.” es šodien pēc ilgākiem laikiem biju uzvilkusi iešļūcenes. aizbraucu uz Babītes rododendriem paskatīties. pļavā pirms tiem ziedošajiem dārziem kaķītis sēdēja, skatījās uz putniņu. smaržoja pēc pļautas zāles. iedomājos, ka ienīstu S., jo viņš mani atstāja ar visu šo. bet zinu arī to, ka neko nebūtu darījusi citādi. tad gāju skatīties puķītes. es neko nesaprotu ne no rododendriem, ne dārzkopības. atpakaļceļā kaķītis tieši tāpat sēdēja. pasmaidīju. tu ar vēl te. |
|
|
| Comments: |
kā var rakstīt par to, kas nav, ja tas jau ir tavā galvā:-)
nu, nekas, savējie sapratīs. varbūt. kādreiz. ja paveiksies. :)
nu zini kā bija meistarā un margaritā - kā var būt tā kā nav - par stāstu - stāsts taču ir, bet stāsti nedeg, jo tas, kurš lasīs tāpat izlasīs stāstu
vai emīla dārziņa kura tur mūzikas plank palank - kuru šamais tiešām sadedzināja, vai tad viņas nav? | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}