| |
[Nov. 7th, 2026|06:01 am] |
mammai bija brūnas acis un tumši mati, viņa bija gara auguma, jaunībā spēlēja basketbolu.
mamma man vienmēr teica, ka vajag apēst pus šķēlīti rupjmaizes, ja gribas kaut ko tādu, ka pats nezini, ko gribas, bet gribas.
mammai bija pirmā tipa cukura diabēts, saslima studiju gados, drīz pēc tam satika tēti, tad pieteicos es, pele, kaut gan ārsti bija teikuši, ka bērnu viņai slimības dēļ nebūs.
piedzimu mēnesi agrāk, mammas vārda dienā. esmu mammas vārda dienas pārsteigums.
mamma visgaršīgāk prata zupas. receptes esmu pierakstījusi, bet man nekad nesanāk ne uz pusi tik labi.
viņa dzīvoja pēc principa "ja tu būsi mīļš pret mani, es būšu trīskārši mīļa pret tevi".
kad mamma saslima, mēs ļoti atsvešinājāmies. mamma vairāk pieķērās V. , it kā juta, ka ir jāizvēlas kāds, kurš ir stiprāks. V. ļoti par viņu gādāja. es nekad nebūtu varējusi to, ko varēja V.
mamma bija žurnāliste. reizēm man patika viņai iedot palasīt, ko biju uzrakstījusi. mamma teica, ka viņa nekad tā neuzrakstītu. neiburgas "stum stum" iedevu izlasīt, kad mamma jau vairāk dzīvojās pa slimnīcām, nekā mājās.
visu laiku gribu palūgt V., lai aizved mani pastaigāties tur, kur trijatā braucām elpot svaigu gaisu tajās reizēs, kad mamma bija palaista mājās. nezinu, kur tas bija. tur ar sabiedrisko var aizbraukt, bet es nezinātu, kur jāizkāpj. kaut kā nekad nesanāk par to ieminēties, visu laiku ir kaut kas cits, nesvarīgāks, par ko vieglāk runāt. |
|
|
| Comments: |
kad Neiburga un Bankovskis nomira, ilgi nevareeju atsaakt ciboshanu.
vinji bija aktiivi juuzeri. un Neiburga biezhi bija vieniigaa, kas vispaar manu cibu komenteeja | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}