| |
[Oct. 30th, 2026|12:12 pm] |
esmu pati sev pateikusi, ka tad, ja šajās dienās uzkritīs migla, pateikšu Tev to, ko K. reiz rakstīja. ka kopīga ir kopābūšana. es nekad tik skaisti neuzrakstītu. bet nu droši vien tikai tad es to varētu pateikt, ja uzkristu migla. tikai tad.
man nepatīk izvēlēties kaut ko vienu, tā nav mana stiprā puse, bet skaistākā no Tavām man šķiet Hokusai Lielā Kanagavas viļņa kastīte - tāda no jūras stikliņiem kopā salikta lieta - kā pasaka, kuru Tu pārstāsti ar saviem vārdiem un kurā man gribas iestūķēties pašai un aizsūtīties citur.
un varbūt tas ir novembra tuvuma dēļ, bet pēdējā laikā pavisam neiespējami liekas domāt par turpmāko.
redzu divas, trīs dienas uz priekšu, bet tas arī viss.
lai nu kā, dzīve ir skaista savā līkumotībā. |
|
|
