| |
[Oct. 12th, 2026|07:06 am] |
|
“Our battered suitcases were piled on the sidewalk again; we had longer ways to go. But no matter, the road is life,” tā šorīt Keruaks ziņo pa visiem šīs pilsētas skaļruņiem jau atkal. es reizēm pati jūtos kā cilvēks, kurš ienāk kādā istabā pašu pirmo reizi un grib saprast, kāda tā ir sajūta. lai tas būtu vieglāk izdarāms, atvelku vaļā aizkarus, jo gribu, piemēram, uzzināt, cik tieši gaišs te ir, bet ik reizi saraujos kā ar ērkšķi būtu sadūrusi pirkstu, jo te nekad nav gana gaišs. tad es tos aizkarus aizvelku ciet. pirms tam gan pamanu, ka uz palodzes ir bizbizmārītes čauliņa. es to nekad neaiztieku. lai tā tur ir un atgādina par dienām, kad arī mūs skāra bizbizmārīšu salidojums. |
|
|
