| |
[Oct. 26th, 2026|04:42 am] |
labi stāvu, negrīļojos. plīvoju kā karogs mastā, saulē miegdamās un miegodamās. kādam kaut kur kāpjot ārā no mašīnas var dzirdēt "uz kurieni tie lidos, tur arī es". saku I., ka jūtos kā zaķītis no joka par zaķīti, kurš skrien pa pļavu, smiedamies kā traks, jo zāles stiebri oliņas kutina. mēs atvainojamies makšķerniekiem pie Salacas par zivju aizbaidīšanu. diena nopūšas kā svecīte. "come celebrate with me that everyday something has tried to kill me and has failed". |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2026|07:30 pm] |
mūžību te nebija kurināts kamīns. tā ir viena no manām mīļākajām atmiņām par maniem 20 ar astīti. es tolaik biju drausmīgi depresīva. reiz tētis mani atveda līdz Rīgai kopā ar omīti, un mēs te trijatā atdzīvinājām šo pašu kamīnu. atceros savu tās dienas prieku. šodienas prieks tam nelīdzinās. šodienas priekam klāt tas, kā I. klusiņām pabiksta malkas pagales ar savu apcerīgo "kas tikai viss nav bijusi dzīve... padomā tik". |
|
|