| |
[Oct. 25th, 2026|07:36 am] |
|
tētis aicināja mūs uz branču šodien. neaizgājām, jo neciešu, nicinu līdz sirds dziļumiem tādas lietas. neiederos, neprotu uzvesties, uz jautājumu "kā iet?" atbildu ar ļoti gariem, sarežģītiem teikumiem. rezultātā mēs svinētu manu, nevis tēta dzimšanas dienu. tas galīgi nebūtu labi. tēta brāli būtu gribējusi satikt. no viņa bērnībā iemācījos ēst un lasīt grāmatu vienlaikus. dārza lilijas ir arī vieni no maniem mīļākajiem ziediem viņa dēļ. |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2026|04:59 pm] |
kaiju nemiers.
un vai Tu ticētu, ja es teiktu, ka tādās dienās kā šī man pietrūkst laiku, kad mana dzīve bija klusa un krēslaina? mazliet. |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2026|08:30 pm] |
mēs visu dienu vakar un šodien bildējām I. darbiņus. žēl, ka nedrīkstu neko no tā parādīt te. es lielākoties bildēju, I. riktēja visas kompozīcijas. patika, ka dažbrīd aizrāvos un pazuda sajūta, ka palīdzu.
gaisma bija skaista, jo tikai brīžiem, zini, kā stikla pūtēja darbs bija gaisma, visa balstīta uz elpas. mēs vienubrīd sastrīdējāmies, tad es teicu, ka iešu uz veikalu pēc pusdienām, bet es aizgāju ciemos pie kaiju nemiera un brīnumainā kārtā atradu tur savu mieru.
tad I. atsūtīja mīļu īsziņu. tad mēs ķērām retos gaismas brīžus, bet pirms pašas prombraukšanas noķērām I. plaukstā varavīksnes posmu. "tātad viss ir pareizi," es teicu I. "varavīksne ir tilts starp sapni un īstenību." |
|
|