| |
[Oct. 4th, 2026|02:36 am] |
ar laika atstarpi šķiet, ka man patika abi pirmie cilvēki, kas bija atnākuši paskatīties dzīvokli: meitene atgādināja druknu pajūga zirgu, lai gan nekāda resnā nebija. arī kaut kas trausls viņā bija, jo vērojot viņu saklausīju, kā man zem kājām nošņarkst stikla lauskas, kas bija sabirušas uz pamestas viesnīcas tukšā baseina grīdas kaut kur Marsaskalā, Maltā, kur reiz aizmaldījāmies ar S.
vīrietis staigāja sabozies, rokas kabatās sabāzis un vairāk šķita, ka viņu interesē kopējā dzīvokļa noskaņa, nekā visi tie jautājumi par nesošajām sienām un ko tik vēl ne. kad skatiens aizķērās aiz manis kā liekas kumodes, šķita, ka viņš apjūk kā laivā bez airiem pēkšņi attapdamies. bija aizkustinoši simpātisks.
laimīgums ir viegls. vajag tikai, lai kādu nedēļu pasāp vēders. nu, varbūt ne gluži pasāp, bet ir sajūtams. un kad pēkšņi naktī pamosties un saproti, ka tā jokainā sajūta ir prom... |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2026|02:44 am] |
|
Chris Noah - Mēs pārtiekam viens no otra |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2026|09:07 am] |
I now know the depths I reach are limitless |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2026|09:17 pm] |
vakariņās cienāju I. ar pašas gatavotu pildīto papriku. "my favourite human on this planet", es domāju labas domas, lai ir garšīgi, un uzmanu cepeškrāsni, kur pār mūsu vakariņām izkūst siers.
vēlāk es izsprūku brīvībā, ko gan vairāk sajūtu kā savažojumu, jo nezinu, uz kuru pusi doties. ir jau tumšs, bet vēl ir silts, vēl ir tik silts, ka varētu pat pasēdēt uz soliņa parkā.
pārdevēja sakliedz uz indiešu paskata puiku, jo tas pajautā angliski, cik viņam jāmaksā, bet vainīga un stulba, un ar papēžos nogrimušu reiz sensenos laikos dūrītē savākto drosmi tur pie tās kases, šķiet, esmu tikai es. nopērku Rittersport šokoprieku ar "groovy crunchy pretzel" garšu. brokastīs būs tāds pagaršojums.
tagad klausos, kā I. krūtīs san sapņu spiets, bet klausos arī arooj aftab "aey nehin". |
|
|