| |
[Sep. 16th, 2026|05:43 am] |
🐁 ☕️ 🌸
iesāku lasīt Kabrē "Es atzīstos". nojaušu, ka tur daudz burtu būs. tētis Pekinā, vakar atsūtīja pirmās bildes, bet vairāk par tām patika izlasīt, ko bija pierakstījis klāt. es tikai pekiniešu suni zinu. nu šķirne tāda... Ūdrītim laba dziesma par Pekinu, kur auksti. |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2026|02:04 pm] |
|
tik ļoti kolorītu cilvēku redzēju vakar netālu no Barona / Matīsa krustojuma, ka man vajadzēja paskatīties uz viņu vēlreiz tajā īsajā mirklī, kas bija dots, man paejot viņam garām. tagad vienkārši ārkārtīgi niez nagi šo cilvēku uzzīmēt tā, kā viņu atceros. viss viņa sejā šķita pārspīlēts, grotesks. viņam bija izvalbītas acis, bet sirmo cirtaino matu dēļ, kas galvvidū atkāpās, taču ieskāva viņa kaklu kā pūkaina apkakle, bija sajūta, ka vēroju gleznu. viņš gāja, būdams pārņemts, šķiet, ar domu, kā nokost un mutē iestūķēt pēc iespējas lielāku kumosu no kaut kā milzu pīrāgam līdzīga. |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2026|08:42 pm] |
"I am strangely tired, not from having talked so much, but at the mere thought of what I still have to say." - A. Camus
šorīt vienlaikus nosūtījām viens otram ziņu "kā jūties šorīt?". tad es aizsūtīju otrādi apgriezto smaidīgo sejiņu. tad I. atsūtīja parasto smaidīgo ģīmīti.
tad es pastrādāju.
ar taksi aizbraucu uz kapiem, kur gadu nebiju rēgojusies. nekā, kas liecinātu, ka tur kāds pa šo laiku būtu bijis, ja neskaita vēju, kas bija sagāzis izdegušās sveces, atstājis savu parakstu arī dažu kritušu zaru veidolā. tiku galā stundas laikā. autobuss atbrauca par ātru. bija tāda skaista vēla pēcpusdiena. es būtu labprāt pastaigājusies pa mežu, man ārkārtīgi pietrūkst kustību, jo dzīvoju domās. tur ir tāds labs mežs blakus.
tagad youtube klausos vecu onkuli, kurš no pansionāta istabiņas naktsskapīša velk laukā atmiņu stāstus.
skaistā un īpašā sevis niecīguma apzināšanās. |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2026|08:59 pm] |
man tur tajā Kabrē grāmatà ir tāda sajūta, ka esmu iekāpusi vienā un tajā pašā upē otrreiz.
es droši vien izklausos savādi. es droši vien vēl kādu laiku tāda izklausīšos. domāju, ka oktobra vidū ar mani viss atkal būs kārtībā.
nevaru atlipt, bet vienlaikus arī cenšos nepieķerties. reizēm man ir bail, ka es kaut ko nepamanu, jo pārāk saspringti uz to skatos. |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2026|09:47 pm] |
es laikam nevaru aizmigt. laikam es nojaušu, kas tur par lietu. man vajag pamēģināt uzzīmēt to pīrāga ēdāju, ko šodien aprakstīju. ja nesanāks ar pirmo mēģinājumu, likšos mierā. domāju, vai drīkstu kaut ko izdomāt no sevis klāt. piemēram, es varētu viņam aiz auss aizspraust zīmuli. nē, tā nebūtu labi.
es negausīgi mīlu dzīvi.
džeimijs olivers teica, ka baklažānu visbiežāk var tikai sabojāt. lielākoties tā arī notiekot!!!! |
|
|