| |
[Mar. 14th, 2026|05:14 am] |
| [ | music |
| | Grieg: Lyric Pieces, Book 4, Op. 47: No. 3, Melodie | ] |
Lielajos kapos jau atkal sniegpulkstenīši kā no gultas izspiedušās atsperes |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2026|07:26 am] |
mums nesen mainījās darba laiks. kādreiz strādājām no plkst. 6 līdz 14. tad bija sajūta, ka visu varu paspēt. manā rīcībā bija visa dienas otra puse. tagad, kopš darba diena sākas 8, liekas, ka visa mana dzīve ir tikai darbs, darbs, darbs. eju gulēt vēlāk vai arī mostos agrāk, lai saķertu dienu aiz astes, tā nu cieš mans miegs...
vai tev pienākas arī tāda greznība kā pusdienas laika pārtraukums, viņš vakar pajautā. tas ir tik savādi, ka jautājums ir tieši tāds. it kā viņš lasītu manas domas, jo tieši esmu grasījusies viņam rakstīt, ka pat tāds man nepienākas, kaut gan tādās dienās kā šī ir viegli iztēloties, kā noskrienu tepat lejā pa kāpnēm un lēnām sakošļāju savu līdzpaņemto mazmaizīti kādā klusā, krēslainā iekšpagalmā līdzās baložu dūkošanai. un, ja varu to iztēloties, tad tas ir gandrīz vai tas pats, kas īstenība.
viņš ir tikai kāds, kurš ielauzies manā dzīvē ar saviem "vai tu kopumā vari saukt sevi par laimīgu cilvēku?" jautājumiem... pirmajā brīdī man ir šķitis, kāda bezkaunība ir šāds jautājums. bet, ja tā padomā... es nekad nemēdzu domāt ne par ko tādu.
viņš skaisti glezno. |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2026|08:27 am] |
“There are those who stay at home and those who go away, and it has always been so. Everyone can choose for himself, but he must choose while there is still time and never change his mind.” - no T. Jānsones mumingrāmatu sērijas tāds fragments
(es noteikti esmu kāda, kura paliek tepat) |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2026|08:55 am] |
es neesmu iemīlējusies, bet gribētu būt.
es pat nezinu, vai man patīk tā sajūta, jo tā saistās ar pēkšņumu, kas man dzīvē drīzāk nepatīk, kad runa ir par visu citu, kas var būt pēkšņs, bet zinu, ka no tās nekad nevairos.
kā kaut kad bērnībā, kad vienkārši varēju skatīties uz tapetēm, kā tur saule spēlējas ar ēnām.
kolēģe piezvanīja un pajautāja, vai man gribēšoties dziju pārpalikumus, jo viņas mammai pirksti vairs neklausot... jau sen domāju par tādu no fragmentiņiem kopā salīmētu topiņu... ar adītām lencītēm. un bantīti pa vidu, protams. |
|
|
| dienas prieks |
[Mar. 14th, 2026|10:09 am] |
|
"rabindranors tagore ar ezīša cepurīti brauc ar traktorīti strādāt, cītīgi strādāt." - punkts |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2026|03:52 pm] |
tāda
nekāda
tuntuļojos joprojām kažokā
man patika tā vieta, tās lapām apbirušās kāpnes
Vidzemes tirgū redzēju pirmo taureni - milzīgu, pūkainu, miegainu kameni. bija iestrēgusi narcisē, dibentiņš vien rēgojās ārā, droši vien vasara būs samtaini zumoša, un man iebildumu nav, paldies, derēs, bye. |
|
|